1. Kopskats

Eurozonas tautsaimniecības perspektīvu joprojām apdraud ļoti liela nenoteiktība saistībā ar karu Tuvajos Austrumos, Hormuza šauruma slēgšanu un paaugstināto naftas cenu svārstīgumu. Daži no ECB speciālistu 2026. gada marta iespēju aplēsēs identificētajiem riskiem sākuši īstenoties – naftas cenas turpina kāpt, veidojas piegādes ķēžu spiediens un tirgi tagad sagaida, ka konflikta ietekme būs ilgstošāka. Eurosistēmas speciālistu 2026. gada jūnija iespēju pamataplēsēs pieņemts, ka enerģijas cenas dažu nākamo ceturkšņu laikā samazināsies samērā strauji atbilstoši biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām.^[1] Tomēr konflikta attīstība kopā ar tā ietekmi uz enerģijas cenām, dažu neenerģijas izejvielu cenām un tautsaimniecības aktivitāti, kā arī enerģijas cenu šoka ietekme uz neenerģijas patēriņa cenām joprojām pakļauta būtiskai nenoteiktībai. Tāpēc papildus pamataplēsēm sagatavoti alternatīvi scenāriji, kuros aplūkota dažāda enerģijas šoka intensitāte un tā ietekme uz eurozonas tautsaimniecību.

Īstermiņa rādītāji liecina par vāju tautsaimniecības izaugsmi īstermiņā, augstākām enerģijas cenām un lielākai nenoteiktībai nelabvēlīgi ietekmējot iekšzemes pieprasījumu. Konkrētāk, tā kā augošās enerģijas izmaksas samazina reāli rīcībā esošos ienākumus un pasliktina patērētāju noskaņojumu, paredzams, ka mājsaimniecību patēriņa pieaugums, kas 2025. gadā bija galvenais izaugsmes virzītājspēks, šogad būtiski saruks. Gaidāms, ka šis vājais privātā patēriņa pieaugums būs īslaicīgs, ja konflikts tiks atrisināts samērā ātri un attiecīgi mazināsies nenoteiktība. Vidējā termiņā iekšzemes pieprasījumu vajadzētu veicināt reāli rīcībā esošo ienākumu kāpumam. To noteiks enerģijas cenu kritums un noturīgs darba tirgus, kā arī augošie valdības izdevumi infrastruktūrai un aizsardzībai, īpaši Vācijā, ko papildina ar mākslīgo intelektu (MI) saistītās investīcijas. Runājot par ārējiem faktoriem, gaidāms, ka eksporta pieaugumu joprojām ierobežos pastāvīgas konkurētspējas problēmas, vēl vairāk sarūkot eurozonas eksportētāju globālā tirgus daļām. Saskaņā ar pamataplēsi reālā IKP gada pieaugums 2026. gadā būs 0.8 %, 2027. gadā – 1.2 % un 2028. gadā – 1.5 %. Salīdzinājumā ar 2026. gada marta iespēju aplēsēm IKP pieaugums 2026. un 2027. gadā koriģēts un pazemināts par 0.1 procentu punktu, atspoguļojot spēcīgāku, nekā iepriekš gaidīts, Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības ietekmi, savukārt 2028. gadā tas koriģēts un paaugstināts par 0.1 procentu punktu, jo tiek uzskatīts, ka šī ietekme izzudīs.

Saskaņā ar pamataplēsēm kopējā inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), 2026. gada 3. un 4. ceturksnī sasniegs augstāko punktu (3.4 %) un līdz nākamā gada sākumam saglabāsies virs 3.0 %. To noteiks straujš enerģijas cenu inflācijas kāpums Tuvo Austrumu konflikta rezultātā. Tas galvenokārt atspoguļo jēlnaftas cenu kāpuma spēcīgu un tūlītēju ietekmi uz degvielas patēriņa cenām, ko pastiprina papildu spiediens uz naftas pārstrādes produktu cenām. Tā kā lielākā daļa kara ietekmes uz enerģijas cenām netiek iekļauta salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, gaidāms, ka kopējā inflācija 2027. gada 2. ceturksnī strauji saruks līdz 2.3 % un pēc tam svārstīsies ap 2.0 %. Šāds kopējās inflācijas profils slēpj galveno komponentu atšķirīgās tendences. Enerģijas izejvielu cenu pazemināšanās, uz ko norāda biržā tirgoto nākotnes līgumu cenas, kā arī lielie bāzes efekti nozīmē, ka enerģijas cenu inflācija samazināsies un 2027. gadā kļūs negatīva, bet pēc tam 2028. gadā palielināsies sakarā ar otrās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) ieviešanu. Turpretī gaidāms, ka enerģijas šoks pakāpeniski izpaudīsies SPCI neenerģijas komponentos, un šo komponentu inflācija turpinās pieaugt līdz 2027. gada vidum, daļēji kompensējot enerģijas komponenta inflācijas kritumu, bet pēc tam 2028. gadā atkal samazināsies. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija 2027. gada 2. ceturksnī sasniegs augstāko punktu (3.7 %) un pēc tam 2028. gadā mazināsies. Līdzīgi paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) 2027. gada sākumā sasniegs augstāko līmeni (2.7 %) un pēc tam, sākot ar gada 2. ceturksni, samazināsies. Gaidāms, ka pašreizējā enerģijas šoka netiešā un sekundārā ietekme būs mazāka nekā 2021.–2024. gadā. To mazinās vājāka kopējā pieprasījuma perspektīva (gaidāms, ka tā ierobežos inflācijas kompensācijas ietekmi uz algām), iepriekšējais euro kursa kāpums un pašlaik vērojamā Ķīnas importa iespiešanās. Vienlaikus tiek pieņemts, ka piegādes ķēžu problēmas būtiski nepastiprinās kopējo izmaksu spiedienu. Kopumā pamataplēses paredz, ka SPCI inflācija paaugstināsies no 2.1 % 2025. gadā līdz 3.0 % 2026. gadā, pēc tam pazemināsies līdz 2.3 % 2027. gadā un atgriezīsies 2.0 % mērķrādītāja līmenī 2028. gadā. Salīdzinājumā ar 2026. gada marta iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva koriģēta un paaugstināta par 0.4 procentu punktiem 2026. gadā un par 0.3 procentu punktiem 2027. gadā. To lielā mērā nosaka pieņēmumi par augstākām enerģijas un pārtikas cenām, t. sk. spēcīgāka netiešā ietekme uz neenerģijas cenu inflāciju. 2028. gadā tā koriģēta un pazemināta par 0.1 procentu punktu. Tas daļēji skaidrojams ar krasāku naftas cenu kritumu, nekā iepriekš tika pieņemts. SPCIX inflācija 2026., 2027. un 2028. gadā koriģēta un paaugstināta attiecīgi par 0.2, 0.3 un 0.1 procentu punktu, atspoguļojot gan augstāku pakalpojumu un neenerģijas rūpniecības preču (NEIG) inflāciju 2026. un 2027. gadā, gan augstāku neenerģijas rūpniecības preču inflāciju 2028. gadā.

Alternatīvi pieņēmumi par Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības apmēru un noturību un enerģijas cenu šoku, to ietekmi uz starptautisko vidi un nenoteiktību, kā arī seku izplatīšanos netiešās un otrreizējās ietekmes veidā sniedz būtiski atšķirīgus makroekonomiskos rezultātus. Lai ilustrētu šo nenoteiktību, speciālisti sagatavojuši trīs alternatīvus scenārijus – nelabvēlīgu scenāriju, smagu scenāriju un mērenāku scenāriju. Scenāriji sniedz ilustratīvus alternatīvu enerģijas izejvielu cenu tendenču un to transmisijas uz eurozonas tautsaimniecību piemērus. Šie scenāriji nav prognozes, un speciālisti tiem nepiešķir nekādas varbūtības.

• Nelabvēlīgajā scenārijā pieņemts, ka enerģijas cenu pieaugums būs straujāks un noturīgāks nekā pamataplēsē. Tas arī ietver lielāku nenoteiktību un plašāku starptautisko ietekmi, kā arī spēcīgāku netiešo un sekundāro ietekmi uz inflāciju. Salīdzinājumā ar pamatscenāriju tas ietver augstāku inflāciju no 2026. līdz 2028. gadam (1. tabula). Turpretī IKP pieaugums 2026. un 2027. gadā ir mazāks nekā pamatscenārijā, bet 2028. gadā atbilst pamatscenārijam.
• Smagajā scenārijā pieņemts, ka enerģijas cenu šoks būs spēcīgāks un noturīgāks, nenoteiktība būs lielāka un algu un neenerģijas cenu reakcija būs spēcīgāka nekā nelabvēlīgajā scenārijā. Salīdzinājumā ar pamataplēsi tas ietver būtiski un ilgstoši augstāku kopējo inflāciju visā iespēju aplēšu periodā atbilstoši agrākajai pieredzei par nelinearitāti liela enerģijas cenu šoka apstākļos. IKP pieaugums 2026. un 2027. gadā būtiski palēnināsies, bet 2028. gadā atkal būs nedaudz straujāks, nekā paredzēts pamatscenārijā, atspoguļojot ienākumu un pieprasījuma kāpumu, ko nosaka spēcīgāka darba samaksas reakcija.
• Visbeidzot, mērenākajā scenārijā naftas cenas normalizēsies straujāk nekā norādīts pamataplēsē. Tas nozīmē straujāku inflācijas samazināšanos, tai 2027. un 2028. gadā noslīdot zem 2 % mērķrādītāja līmeņa, savukārt IKP pieaugums atjaunosies nedaudz agrāk un stabilāk, nekā paredzēts pamataplēsē.

2. Makroekonomiskās iespēju aplēses eurozonai

2.1. Reālā tautsaimniecība

Neņemot vērā Īrijas datu svārstīgumu, eurozonas tautsaimniecība 2025. gadā un 2026. gada 1. ceturksnī vērojamo tirdzniecības un nenoteiktības šoku apstākļos bijusi samērā noturīga. Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi reālā IKP pieaugums 2026. gada 1. ceturksnī bija 0.1 %.^[2] Koriģētais eurozonas IKP pieauguma rādītājs, kurā Īrijai izmantots "pielāgots iekšzemes pieprasījums", nevis IKP, tajā pašā periodā palielinājās par 0.2 %. Tas ir nedaudz mazāk, nekā paredzēts marta iespēju aplēsēs, un nozīmē sarukumu salīdzinājumā ar pieauguma tempu 2025. gada 4. ceturksnī (0.4 %) (1. attēla a) panelis).^[3] Tā kā karadarbība Tuvajos Austrumos sākās 2026. gada 1. ceturkšņa beigās, tai nebija būtiskas negatīvas ietekmes uz šā ceturkšņa izaugsmes rezultātiem.

Konflikts Tuvajos Austrumos negatīvi ietekmē īstermiņa izaugsmes perspektīvu, jo enerģijas cenu satricinājumi un nenoteiktība ir spēcīgāki un noturīgāki, nekā iepriekš gaidīts, vēl vairāk mazinot pirktspēju un konfidenci. Līdz maijam pieejamie apsekojumu dati liecina par izaugsmes tempa krišanos kopš karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos. Apvienotais produkcijas izlaides iepirkumu vadītāju indekss (IVI) pēc aprīlī vērotās krasās pasliktināšanās maijā samazinājās nedaudz (līdz 48.6). To noteica apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides IVI kritums, lai gan tas joprojām pārsniedza izaugsmes robežvērtību, kas daļēji skaidrojams ar krājumu veidošanu, reaģējot uz iespējamiem piegādes pārrāvumiem, ko izraisa konflikts Tuvajos Austrumos. Uz nākotni vērstie IVI rādītāji nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar aprīļa rekordzemo līmeni, bet pasūtījumu piegādes termiņi turpināja pieaugt. Arī Eiropas Komisijas ekonomiskā noskaņojuma rādītājs aprīlī krasi samazinājās galvenokārt mājsaimniecību un pakalpojumu sektora noskaņojuma pasliktināšanās dēļ, lai gan maijā tas nedaudz stabilizējās. Apsekojumu datu par īstermiņa izaugsmes perspektīvu sniegtos kopumā negatīvos signālus daļēji kompensē pieņēmums par spēcīgu Īrijas IKP pieauguma kāpumu, kas tomēr saistīts ar būtisku nenoteiktību (1. attēla a) panelis). Ja attiecībā uz Īriju izmanto pielāgotu iekšzemes pieprasījumu, lejupslīde ir izteiktāka, eurozonas izaugsmei sarūkot no 0.2 % 1. ceturksnī līdz 0.1 % 2. un 3. ceturksnī, bet 4. ceturksnī pieaugot līdz 0.2 %. Tas nozīmē, ka 3. un 4. ceturksnī veiktas lejupvērstas korekcijas par 0.1 procentu punktu salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm un tirdzniecības un patēriņa dinamika būs vājāka, nekā iepriekš gaidīts.

1. attēls

Eurozonas reālais IKP

a) Reālā IKP pieaugums

(procentuālās pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu un īpatsvars procentu punktos; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)

b) Reālā IKP līmenis

(indekss: 2024. gada 1. cet. = 100)

Paredzams, ka, atjaunojoties iekšzemes pieprasījumam, reālā IKP pieaugums palielināsies no 0.8 % 2026. gadā līdz 1.2 % 2027. gadā un 1.5 % 2028. gadā, ar nosacījumu, ka īstenosies enerģijas cenu nākotnes līgumos ietvertie pamatpieņēmumi par enerģijas cenu šoku īslaicīgumu un ka neto eksporta devums 2027. gadā kļūs pozitīvs (2. attēls). Paredzams, ka vidējā termiņā lielāko devumu izaugsmē sniegs privātais patēriņš, kam sekos spēcīga ieguldījumu dinamika. Attiecībā uz izdevumu komponentiem:

• gaidāms, ka mājsaimniecību patēriņš īstermiņā būs ierobežots pirktspējas samazināšanās un lielākas nenoteiktības dēļ, bet vidējā termiņā tam vajadzētu pieaugt. Patērētāju konfidence kopš karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos ievērojami pavājinājusies, liecinot par piesardzīgākiem patēriņa ieradumiem. Nākotnē gaidāms, ka privātā patēriņa pieaugums nostiprināsies. To veicinās reālās darba samaksas kāpuma atjaunošanās pēc krituma 2026. gadā augstākas inflācijas dēļ, kā arī joprojām noturīgi darba tirgi. Tiek uzskatīts, ka mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs īstermiņā ir svārstīgs, mājsaimniecībām mēģinot izlīdzināt patēriņu enerģijas šoka apstākļos. Dažās valstīs patēriņa izlīdzināšanos veicina ar enerģijas cenām saistīti fiskālie pasākumi, taču tiek uzskatīts, ka piesardzības apsvērumi īslaicīgi rada zināmu augšupvērstu spiedienu uz uzkrājumiem. Gaidāms, ka uzkrājumu veidošanas temps vidējā termiņā pakāpeniski samazināsies no joprojām augstā līmeņa (no 14.5 % no rīcībā esošajiem ienākumiem 2025. gadā līdz 13.9 % 2028. gadā), izzūdot nenoteiktībai, mazinoties piesardzības apsvērumiem un uzlabojoties konfidencei, kas tuvosies vēsturiskajai normai.
• Gaidāms, ka valdības patēriņš turpinās veicināt izaugsmi vidējā termiņā. Tomēr tiek uzskatīts, ka tā devums iespēju aplēšu periodā būs nedaudz mazāks nekā pēdējos gados. Gaidāmo nelielo palēnināšanos 2027. gadā galvenokārt nosaka "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas finansējuma pārtraukšana dažās valstīs un turpmāki budžeta ietaupījumi citās valstīs (sk. arī 3. ielikumu).
• Neraugoties uz nelielu kritumu 2026. gadā, gaidāms, ka investīcijas visā iespēju aplēšu periodā pārsniegs IKP pieaugumu, izzūdot nenoteiktībai saistībā ar karadarbību Tuvajos Austrumos, pastiprinoties digitalizācijas centieniem un pieaugot ar aizsardzību un infrastruktūru saistītiem izdevumiem. Gaidāms, ka konflikts Tuvajos Austrumos tuvākajā laikā mazinās privātos ieguldījumus paaugstinātas nenoteiktības un zemāka pieprasījuma dēļ. Gaidāms, ka, neraugoties uz stingrākiem finansēšanas nosacījumiem, ieguldījumi uzņēmējdarbībā (neietverot ieguldījumus svārstīgajos Īrijas intelektuālā īpašuma produktos) šā gada 2. pusgadā sāks atjaunoties, jo tiek pieņemts, ka samazināsies ar enerģijas cenām, konfliktu Tuvajos Austrumos un piegādes ķēžu problēmām saistītā nenoteiktība. Šo atveseļošanos papildus stimulēs pieprasījuma uzlabošanās un digitalizācijas centieni, ņemot vērā straujo progresu MI jomā. Gaidāms, ka pēc NPES programmas termiņa beigām 2027.–2028. gadā lēnāku valsts ieguldījumu kāpumu lielā mērā kompensēs uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu pieaugums. To daļēji veicinās aizsardzības un infrastruktūras izdevumu kāpuma ietekme uz privāto sektoru, kā arī pakāpeniska peļņas palielināšanās, normalizējoties pieprasījumam. Lai gan gaidāms, ka ieguldījumiem mājokļos 2026. gada 1. pusgadā būs raksturīgs būtisks svārstīgums, daļēji atspoguļojot ar laikapstākļiem saistīto ietekmi uz būvniecības nozari, piedāvājuma puses spiediena palielināšanās un vājāka pieprasījuma dēļ perspektīva kļuvusi vēl neskaidrāka. Tomēr paredzams, ka ieguldījumi mājokļos iespēju aplēšu periodā turpinās atjaunoties. To veicinās noturīgi darba tirgi un reālo ienākumu atveseļošanās, lai gan augstākas hipotēku kredītu procentu likmes joprojām nelabvēlīgi ietekmē iegādes iespējas.
• Paredzams, ka eksports saglabāsies ierobežots, atspoguļojot pastāvīgās eurozonas konkurētspējas problēmas, ko saasina tādi faktori kā ASV tarifi un agrākais euro kursa kāpums. Iespējams, ka konflikts Tuvajos Austrumos, vājinot globālo aktivitāti, īstermiņā vēl vairāk mazinās eksporta pieaugumu. Turklāt gaidāms, ka 1) pieprasījuma pārvirze no eurozonas pamateksporta MI virzītas globālās tirdzniecības izaugsmes apstākļos, 2) joprojām vājā eksporta cenu konkurētspēja apvienojumā ar spēcīgo euro kursu un 3) jaunie tarifi (sk. 2. ielikumu), kas arvien vairāk bremzē eksportu uz ASV, ierobežos eksporta apjomu arī vidējā termiņā. Tādējādi gaidāms, ka eurozonas daļa pasaules eksporta tirgos joprojām būs ierobežota. Paredzams, ka augsto enerģijas cenu ietekmē imports īstermiņā būs vājš, iekams tas vidējā termiņā kopumā attīstīsies atbilstoši eksporta dinamikai. Paredzams, ka vidējā termiņā MI un ar aizsardzību saistītās investīcijas radīs importa pieprasījumu. Paredzams, ka neto eksportam 2026. gadā būs negatīva ietekme uz reālā IKP pieaugumu, bet 2027. un 2028. gadā – neliela pozitīva ietekme.

2. attēls

Eurozonas reālais IKP – dalījums galvenajos izdevumu komponentos

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Gaidāms, ka iekšzemes pieprasījumu veicinās ar aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem saistītie fiskālie stimuli. Tiek lēsts, ka aizsardzībai un infrastruktūrai paredzēto fiskālo izdevumu ietekme uz izaugsmi, ko galvenokārt nosaka Vācija un kam 2026. gadā būs visspēcīgākais impulss, 2025.–2028. gadā kopumā sasniegs 0.5 procentu punktus.^[4] Enerģijas atbalsta pasākumi, ko valdības īstenojušas kopš karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos, pārsvarā ir īslaicīgi, un tiek uzskatīts, ka tie tikai nedaudz ietekmē izaugsmi.

Salīdzinājumā ar 2026. gada marta iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums koriģēts un pazemināts par 0.1 procentu punktu 2026. un 2027. gadā, bet 2028. gadā paaugstināts par 0.1 procentu punktu (3. attēls un 2. tabula). Sakarā ar konfliktu Tuvajos Austrumos turpmāk pieaugušas naftas cenas, ģeopolitisko nenoteiktība un svārstīgums izejvielu un finanšu tirgos. Lai gan IKP pieaugums 1. ceturksnī pārsteidza ar lejupvērstu tendenci, to galvenokārt noteica Īrijas datu svārstīgums, kas īstermiņā izraisījis samērā lielas augšupvērstas Īrijas izaugsmes korekcijas. Neņemot vērā šo svārstīgumu, šā gada pieauguma lejupvērstā korekcija 2026. gadā galvenokārt saistīta ar vājāku patēriņa perspektīvu, jo tagad tiek pieņemts, ka konflikts Tuvajos Austrumos turpināsies nedaudz ilgāk, spēcīgāk ietekmējot inflāciju un tādējādi arī reālos ienākumus.^[5] Tuvojoties iespēju aplēšu perioda beigām, enerģijas izejvielu cenu sarukums, reāli rīcībā esošo ienākumu atjaunošanās un konfidences uzlabošanās norāda uz nedaudz spēcīgāku izaugsmi 2028. gadā. Ņemot vērā, ka marta iespēju aplēsēs izaugsmes perspektīva jau bija pazemināta, kara gaidāmā ietekme uz izaugsmi kļūst skaidrāka, ja 2026. gada jūnija iespēju aplēses salīdzina ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm. Tādējādi 2026. un 2027. gadā izaugsmes perspektīva kopumā samazināta par 0.5 procentu punktiem un 2028. gadā paaugstināta par 0.1 procentu punktu.

3. attēls

Reālā IKP pieauguma iespēju aplēšu korekcijas kopš 2026. gada marta iespēju aplēsēm

a) Dalījums gada laikā vērotajā dinamikā un pārnestajā ietekmē	b) Dalījums galvenajos izdevumu komponentos
(procentu punktos)	(procentu punktos)

Paredzams, ka darba tirgus saglabāsies noturīgs, jo tiek pieņemts, ka uzņēmumi uzkrās darbaspēku, reaģējot uz īslaicīgu ekonomiskās izaugsmes samazināšanos Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ. Pēc gadiem ilgas stabilas izaugsmes nodarbinātības pieaugums 2025. gadā palēninājās, un pat pirms karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos bija gaidāms, ka šis līdzsvara atjaunošanas posms turpināsies 2026. un 2027. gadā. 2026. gada jūnija iespēju aplēses atspoguļo gaidas, ka uzņēmumi īstermiņā kopumā saglabās darbaspēku, neraugoties uz negatīvo produkcijas izlaides šoku. Tā kā tiek pieņemts, ka konflikta sekas būs pārejošas, priekšrocības, ko uzņēmumi varētu gūt no darbinieku atlaišanas, ir mazākas, nekā izmaksas un problēmas, kas rodas, vēlāk pieņemot darbiniekus darbā atkārtoti. Paredzams, ka nodarbinātības pieaugums 2026. gadā būs nedaudz mazāks, nekā paredzēts marta iespēju aplēsēs, bet kļūs noturīgāks 2027. un 2028. gadā, kad tiek prognozēts, ka tā gada pieauguma temps būs aptuveni 0.5–0.6 % (4. attēla a) panelis). Tas atspoguļo ekonomiskās aktivitātes dinamiku, t. sk. pozitīvāku IKP izaugsmes perspektīvu 2028. gadā. Tomēr, darba tirgum joprojām atrodoties līdzsvara atjaunošanas posmā, nodarbinātības pieaugums turpina būt zemāks par līmeni, uz ko norāda tā vēsturiskā saikne ar produkcijas izlaidi. Šīs pielāgošanās tendences rezultātā salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm 2027. gadā darba ražīguma pieaugums pārskatīts un nedaudz samazināts par 0.1 procentpunktu. Gaidāms, ka bezdarba līmenis iespēju aplēšu periodā samazināsies, 2028. gadā sasniedzot 6.0 % – tā ir lejupvērsta korekcija salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm (4. attēla b) panelis). Šo korekciju galvenokārt nosaka labāki, nekā gaidīts, jaunākie dati par dažām valstīm, kā arī nedaudz pozitīvāka izlaides un nodarbinātības kāpuma prognoze 2028. gadā. Turklāt gaidāms, ka strukturālie faktori, piemēram, demogrāfija, veicinās zemāku bezdarba līmeni.

4. attēls

Eurozonas darba tirgi

a) Nodarbinātība	b) Bezdarba līmenis
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)	(% no darbaspēka)

2.2. Cenas un izmaksas

Kopējā SPCI inflācija 2026. gada aprīlī turpināja būtiski palielināties, un līdz šim kara ietekme Tuvajos Austrumos galvenokārt skārusi enerģijas cenas.^[11] Kopējās inflācijas kāpumu aprīlī līdz 3.0 % (martā – 2.6 %; februārī – 1.9 %) noteica straujš enerģijas cenu inflācijas kāpums, kas skaidrojams gan ar enerģijas cenu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, gan ar augšupvērstu bāzes efektu. Pārtikas cenu inflācija nemainījās, bet SPCIX inflācija saruka līdz 2.2 % (martā – 2.3 %). Zemāka pakalpojumu cenu inflācija ar uzviju kompensēja neenerģijas rūpniecības preču inflācijas kāpumu apstrādes rūpniecības ražošanas izmaksu un importa cenu pieauguma apstākļos. Kopumā konflikta ietekme uz neenerģijas patēriņa cenām līdz šim bijusi ierobežota.

5. attēls

Eurozonas SPCI inflācija

a) SPCI

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

b) SPCI un komponenti

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

Paredzams, ka vidējā kopējā inflācija 2026. gadā palielināsies līdz 3.0 %, un to galvenokārt noteiks augstākas enerģijas cenas, bet pēc tam, enerģijas šokam izzūdot, 2028. gadā samazināsies līdz 2.0 % (5. attēls). Gaidāms, ka kopējā inflācija 2026. gada 3. ceturksnī pieaugs līdz 3.4 % un saglabāsies augsta līdz 2027. gada sākumam, un to galvenokārt noteiks enerģijas komponents. Tomēr gaidāms, ka arī augstāku enerģijas cenu netiešā ietekme īstenosies pakāpeniski, palielinot SPCI inflāciju (neietverot enerģijas cenas) līdz vidēji 2.7 % 2027. gadā (2026. gada sākumā – 2.3 %).^[12] Gaidāms, ka pamataplēsēs ietvertā netiešā un sekundārā ietekme būs mazāka nekā 2021.–2024. gada inflācijas epizodē. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka pašreizējais kopējo enerģijas izmaksu šoks ir mazāks, ņemot vērā daudz ierobežotāku gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu kāpumu (6. attēls), kā arī pašreizējos mazāk izteiktos inflācijas apstākļus, kopumā vājāku kopējo pieprasījumu un darba tirgus apstākļus, kā arī ne tik plaši izplatītas piegādes problēmas nekā 2021.–2024. gada epizodē. Paredzams, ka 2027. gada sākumā kopējā inflācija samazināsies gaidāmo zemāku enerģijas izejvielu cenu un lielo enerģijas bāzes efektu dēļ, jo būtisks enerģijas patēriņa cenu pieaugums šajā gadā netiek ietverts gada salīdzinājumā. Tāpēc paredzams, ka 2027. gada 2. ceturksnī tā strauji saruks līdz 2.3 % un vidējā termiņā stabilizēsies aptuveni 2.0 % līmenī, jo prognozētā enerģijas cenu inflācijas ietekme ir tuvu nullei un gaidāms, ka enerģijas šoka netiešā un sekundārā ietekme būs ierobežota (sk. 5. attēla b) paneli). Potenciāli spēcīgāka netiešā un sekundārā ietekme, kas novērota iepriekšējā inflācijas šoka gadījumā, tiek aplūkota scenāriju analīzē, koncentrējoties uz Tuvo Austrumu karadarbības ietekmi (sk. 4. ielikumu).

6. attēls

2021. un 2022. gada enerģijas izejvielu vairumtirdzniecības cenu salīdzinājums ar cenu pieņēmumiem pašreizējās iespēju aplēsēs 2026.–2028. gadā

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

a) 2021.–2022. gads	b) Pieņēmumi pamatscenārijā 2026.–2028. gadam

Paredzams, ka enerģijas cenu inflācija 2026. gada 3. ceturksnī sasniegs maksimumu (12.5 %), 2027. gadā strauji saruks zemāku enerģijas izejvielu cenu un negatīvo bāzes efektu dēļ, un pēc ETS2 ieviešanas atkal pieaugs 2028. gadā (7. attēls). Enerģijas cenu inflācijas tendence 2026. gadā ir ļoti nenoteikta un atspoguļo pieņēmumus par enerģijas izejvielu cenām, īpaši naftas cenām, paaugstināto pārstrādes un pārdošanas uzcenojumu transporta degvielai. Jēlnaftas un naftas pārstrādes produktu cenu kāpums pilnībā un ātri atspoguļojas šķidrā kurināmā patēriņa cenās atbilstoši vēsturiskajām tendencēm un samērā līdzīgi dažādās valstīs. Taču gāzes un elektroenerģijas gadījumā vairumtirdzniecības cenu transmisija uz patēriņa cenām joprojām ir novēlota un dažādās valstīs atšķiras. Tomēr nesenās izmaiņas enerģijas mazumtirdzniecības tirgos liecina, ka mazumtirdzniecības cenas, īpaši gāzes mazumtirdzniecības cenas, varētu reaģēt uz vairumtirdzniecības cenu pārmaiņām nedaudz ātrāk nekā 2022. gadā. Ņemot vērā pašreizējā šoka, kas koncentrējas uz naftas cenām, profilu, gaidāms, ka enerģijas cenu inflācijas kāpumu galvenokārt noteiks degvielas cenas. Vienlaikus ir izziņoti valdības pasākumi, kas mazinās enerģijas cenu kāpuma ietekmi – tie koncentrējas 2. ceturksnī, un gaidāms, ka to rezultātā enerģijas cenu inflācija 2026. gadā samazināsies vidēji aptuveni par 0.6 procentu punktiem. Ņemot vērā naftas un gāzes nākotnes līgumu sarukuma tendences un lielos lejupvērstos bāzes efektus 2027. gada sākumā, paredzams, ka enerģijas cenu inflācija 2027. gadā kļūs negatīva. Gaidāms, ka ETS2 ieviešana 2028. gadā palielinās enerģijas cenu inflāciju.^[13]

7. attēls

Eurozonas SPCI enerģijas cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Paredzams, ka enerģijas cenu šoka ietekmē pārtikas cenu inflācija īstermiņā pieaugs, bet vēlāk iespēju aplēšu periodā samazināsies līdz 2 % (8. attēls). Gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija 2027. gada 2. ceturksnī sasniegs augstāko līmeni (3.7 %), atspoguļojot iekšzemes pārtikas izejvielu cenu pieaugumu saistībā ar augstākām enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksām, kā arī citu enerģijas cenu šoka netiešo ietekmi. Gaidāms, ka šie faktori ar uzviju kompensēs kakao un kafijas izejvielu cenu krituma mazinošo ietekmi un darba samaksas spiediena mazināšanos. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija saruks, stabilizējoties izejvielu cenām un izzūdot augstāku enerģijas cenu netiešajai ietekmei.

8. attēls

Eurozonas pārtikas cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Gaidāms, ka SPCIX inflācija pakāpeniski palielināsies, bet pēc tam samazināsies, 2026. un 2027. gadā vidēji sasniedzot 2.5 %, bet 2028. gadā – 2.2 % (9. attēls). Paredzams, ka īstermiņā SPCIX inflācija pakāpeniski pieaugs un 2027. gada 1. ceturksnī sasniegs augstāko punktu (2.7 %). To galvenokārt noteiks krass neenerģijas rūpniecības preču inflācijas kāpums līdz 1.5 %, savukārt pakalpojumu cenu inflācija kopumā būs stabila (aptuveni 3.3 %). Paredzams, ka pēc tam 2027. gadā SPCIX inflācija samazināsies pakalpojumu cenu inflācijas krituma ietekmē. Gaidāms, ka neenerģijas rūpniecības preču inflācija turpinās nostiprināties, 2027. gada 2. ceturksnī sasniedzot augstāko līmeni (1.6 %), bet pēc tam samazināsies. Šī SPCIX tendence atspoguļo pakāpenisku augstāku enerģijas cenu netiešās ietekmes palielināšanos gan iekšzemē, gan pasaulē, uz ko norāda augstākas ceļojumu pakalpojumu cenas, augošās importa cenas un tādējādi augstākas apstrādes rūpniecības ražošanas izmaksas, ko daļēji mazina darbaspēka izmaksu spiediena pavājināšanās, agrākais euro kursa kāpums un Ķīnas importa iespiešanās. Gaidāms, ka 2028. gadā gan neenerģijas rūpniecības preču inflācija, gan pakalpojumu cenu inflācija kļūs mērenāka, izzūdot netiešajai ietekmei un pastāvot ierobežotai sekundārajai ietekmei, ko rada darba samaksa. Paredzams, ka SPCIX inflācija 2028. gadā saruks līdz 2.2 %, pakalpojumu cenu inflācijai sasniedzot 2.8 % un neenerģijas rūpniecības preču inflācijai – 1.1 %. Sākotnēji atšķirīgo pakalpojumu un neenerģijas rūpniecības preču inflācijas tendenci daļēji var skaidrot ar atšķirīgo enerģijas šoka transmisijas laiku un apjomu abās nozarēs (enerģijas šokiem parasti ir ātrāka un lielāka, taču mazāk noturīga ietekme uz neenerģijas rūpniecības preču inflāciju), kā arī ar to, ka importa cenas vairāk ietekmē neenerģijas rūpniecības preču cenu inflāciju.^[14]

9. attēls

Eurozonas SPCIX inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Salīdzinājumā ar 2026. gada marta iespēju aplēsēm kopējā SPCI inflācija koriģēta un paaugstināta par 0.4 procentu punktiem 2026. gadā un par 0.3 procentu punktiem 2027. gadā, savukārt 2028. gadā tā koriģēta un pazemināta par 0.1 procentu punktu (10. attēla a) panelis). Kopējās inflācijas augšupvērstā korekcija izriet no visu komponentu korekcijām, un tā koncentrēta 2026. gada 2. pusgadā un 2027. gada 1. pusgadā. Augstāka inflācijas tendence atbilst nesenajiem negaidītajiem neapstrādātās pārtikas un SPCIX inflācijas pieauguma rādītājiem, pieņēmumiem par augstākām enerģijas un pārtikas izejvielu cenām un Tuvo Austrumu karadarbības spēcīgākai gaidāmajai ietekmei uz neenerģijas komponentiem. Kopējās inflācijas lejupvērstā korekcija 2028. gadā atbilst pieņēmumiem par nedaudz straujāku naftas cenu kritumu salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm. Augstāka SPCIX tendence iespēju aplēšu periodā atspoguļo gan augstāku pakalpojumu cenu inflāciju, gan augstāku neenerģijas rūpniecības preču inflāciju 2026. un 2027. gadā, neenerģijas rūpniecības preču komponentam nosakot augšupvērsto korekciju 2027.–2028. gadā (3. tabula). Tā kā liela daļa enerģijas šoka jau tika iekļauta marta iespēju aplēsēs, korekcijas salīdzinājumā ar pirmskonflikta iespēju aplēsēm sniedz pilnīgāku priekšstatu par karadarbības ietekmi. Salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm kopējā inflācija 2026. un 2027. gadā būtiski paaugstināta (attiecīgi par 1.1 procentu punktu un 0.5 procentu punktiem), atspoguļojot tūlītējo ietekmi uz enerģijas cenu inflāciju un novēloto ietekmi uz neenerģijas komponentiem. Tomēr kopējā inflācija 2028. gadā nav mainīta, jo enerģijas komponenta lejupvērstā tiešā ietekme kopumā kompensē augšupvērsto netiešo ietekmi, ko rada neenerģijas cenu inflācija (10. attēla b) panelis). SPCI enerģijas cenu inflācija salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm koriģēta un paaugstināta par 5.8 procentu punktiem (kumulatīvi 2026.–2028. gadā), savukārt SPCI inflācija (neietverot enerģijas cenas) koriģēta un paaugstināta par 1.1 procentu punktu. Pēdējā korekcija galvenokārt saistīta ar enerģijas šoka netiešo un, mazākā mērā, sekundāro ietekmi. Tā kā standarta iespēju aplēšu modeļi šo ietekmi varētu novērtēt par zemu lielu enerģijas cenu šoku kontekstā, pamatojoties uz speciālistu vērtējumu, ietvertas zināmas ierobežotas augšupvērstas korekcijas, lai atspoguļotu augstāku enerģijas cenu spēcīgāko ietekmi.

10. attēls

Inflācijas iespēju aplēses korekcijas

a) Salīdzinājumā ar speciālistu 2026. gada marta iespēju aplēsēm

(procentu punktos)

b) Salīdzinājumā ar speciālistu 2025. gada decembra iespēju aplēsēm

(procentu punktos)

Paredzams, ka nominālās darba samaksas pieaugums 2026. gadā turpinās samazināties, bet pēc tam 2027. gadā nedaudz palielināsies un iespēju aplēšu perioda otrajā pusē stabilizēsies. Atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums 2025. gada 4. ceturksnī samazinājās kopumā atbilstoši marta iespēju aplēsēm. Gaidāms, ka 2026. gadā tas turpinās samazināties, atspoguļojot vāju īstermiņa izaugsmes tempu, zemu konfidenci un lielu nenoteiktību, kas veicina arī gaidas par vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas kāpuma palēnināšanos. Gaidāms, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums samazināsies no 3.9 % 2025. gadā līdz 3.2 % 2026. gadā un saglabāsies šajā līmenī 2027. un 2028. gadā, ekonomiskajiem apstākļiem nostiprinoties (11. attēla a) panelis). Paredzams, ka reālās darba samaksas pieaugums 2026. gadā samazināsies un 2. pusgadā kļūs negatīvs, bet 2028. gadā pakāpeniski tuvināsies darba ražīguma pieauguma tempam (11. attēla b) panelis). Salīdzinājumā ar 2026. gada marta iespēju aplēsēm atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums 2026. gadā koriģēts un pazemināts, ņemot vērā pazīmes, kas liecina par algu spiediena samazināšanos jaunāko datu rezultātu un vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas rezultātā, bet 2028. gadā tas nedaudz paaugstināts. Gaidāms, ka pašreizējam enerģijas šokam būs ierobežota augšupvērsta ietekme uz darba samaksas pieaugumu, jo sliktāki pieprasījuma apstākļi un ne tik plaša šoka izplatība salīdzinājumā ar 2021.–2024. gada epizodi palīdzēs ierobežot sekundāro ietekmi.

11. attēls

Eurozonas darba samaksas pārmaiņas

a) Atlīdzība vienam nodarbinātajam

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

b) Reālā atlīdzība vienam nodarbinātajam, darba ražīgums un vienības darbaspēka izmaksas

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Paredzams, ka vienības darbaspēka izmaksu kāpums iespēju aplēšu periodā pakāpeniski samazināsies (11. attēla b) panelis). Palēninājums 2026. gadā skaidrojams gan ar darba samaksas kāpuma samazināšanos, gan ar darba ražīguma pieaugumu, savukārt vidējā termiņā pārmaiņas nosaka darba ražīguma pieaugums. Sakarā ar mazāku vienības darbaspēka izmaksu kāpumu, ko daļēji kompensē lielāks vienības peļņas devums, gaidāms arī IKP deflatora pieauguma sarukums.

Gaidāms, ka importa cenu kāpums īstermiņā strauji palielināsies, bet pēc tam iespēju aplēšu perioda otrajā pusē samazināsies. Paredzams, ka gada izteiksmē importa deflatora pieauguma temps 2026. gadā būs 3.7 % (2025. gadā – 0.0 %), un to noteiks lielāks enerģijas izejvielu cenu spiediens, lai gan to mazinās agrākais euro kursa kāpums un lēts imports no Ķīnas. Paredzams, ka pēc tam importa cenu pieaugums 2028. gadā samazināsies līdz 1.3 %, atspoguļojot gaidāmo globālo apstākļu normalizēšanos.

3. Alternatīvi scenāriji par Tuvo Austrumu konflikta ekonomisko ietekmi

Galvenā nenoteiktība saistībā ar speciālistu 2026. gada jūnija iespēju aplēsēm attiecas uz pašlaik Tuvajos Austrumos notiekošo karadarbību un tās ietekmi uz enerģijas cenām un nenoteiktību, kā arī uz tās seku izplatīšanos tautsaimniecībā.^[17] Lai ilustrētu šo nenoteiktību, šajās iespēju aplēsēs tāpat kā 2026. gada marta iespēju aplēsēs papildus ietverts alternatīvu scenāriju kopums. Šie scenāriji sniedz ilustratīvus piemērus par hipotētiskām alternatīvām enerģijas izejvielu cenu tendencēm un to izplatīšanos uz eurozonas tautsaimniecību. Darbinieki šiem scenārijiem nepiemēro varbūtības. Tie paredzēti, lai ilustrētu galvenos ar konflikta ietekmi saistītos nenoteiktības aspektus. Pamatscenārijā ietvertas tehniskajos pieņēmumos iestrādātās enerģijas izejvielu cenu tendences (sk. 2. ielikumu), savukārt alternatīvajos scenārijos aptvertas triju veidu atšķirības – enerģijas šoka apmērs, nenoteiktības līmenis un enerģijas šoka transmisijas uz neenerģijas cenām spēks (4. tabula). Kas attiecas uz transmisiju, lielu šoku kontekstā būtiska var būt nelinearitāte un sekundārā ietekme uz inflāciju, kas bija svarīga ECB 2025. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējuma laikā gūta mācība (sk. 4. ielikumu). Smagā scenārija jutīguma analīzē tiek pētīta ietekme, ko rada divi riski, kas pašlaik ir ļoti izteikti, proti, enerģijas piegāžu normēšana un aviācijas degvielas trūkums. Saskaņā ar speciālistu iespēju aplēšu scenāriju analīzes ierasto principu scenārijos pieņemts, ka monetārā un fiskālā politika eurozonā ir tāda pati kā pamatscenārijā.^[18] Īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmju iespēju aplēšu pamatā ir tirgus gaidas.

3.1. Alternatīvo scenāriju pamatā esošie galvenie pieņēmumi

3.1.1. Enerģijas izejvielu cenas

Lai norādītu alternatīvas naftas un gāzes vairumtirdzniecības cenu tendences, alternatīvajos scenārijos izmantoti sadalījumi, kam pamatā ir no iespēju līgumiem iegūti blīvumi. Tiek pieņemts, ka, sākot ar 2026. gada 3. ceturksni, naftas un gāzes cenas mērenākajā scenārijā atbilst uz tirgus instrumentiem balstīto sadalījumu 25. procentilei, nelabvēlīgajā scenārijā – 75. procentilei un smagajā scenārijā – 95. procentilei (12. attēls).^[19] Šīs procentiles sniedz uz tirgus instrumentiem balstītu novērtējumu par riskiem, kas pašlaik apdraud enerģijas cenas, un netieši aptver Tuvajos Austrumos notiekošā kara alternatīvas attīstības iespējas un tā ietekmi uz enerģijas piegādes traucējumiem.

• Mērenākajā scenārijā naftas cena 2026. gada 3. ceturksnī nokrītas līdz 88 ASV dolāriem par barelu un gāzes cenas – līdz 41 euro par MWh, un visā iespēju aplēšu periodā tās ir aptuveni par 15–20 % zemākas nekā pamatscenārijā. Šī prognozētā trajektorija, visticamāk, atspoguļo investoru gaidas, ka konfliktu varētu atrisināt ļoti ātri, izraisot strauju pasaules naftas un gāzes tirgu normalizēšanos un cenu atgriešanos pirmskara līmenī līdz 2026. gada beigām.
• Nelabvēlīgajā scenārijā naftas cena 3. ceturksnī palielinās līdz 122 ASV dolāriem par barelu un gāzes cenas – līdz 60 EUR par MWh un visā iespēju aplēšu periodā tās saglabājas aptuveni par 20–30 % augstākas nekā pamatscenārijā, visticamāk, atspoguļojot tirgus gaidas par ilgstošāku konfliktu, nekā pieņemts pamatscenārijā.
• Smagajā scenārijā salīdzinājumā ar pamatscenāriju naftas cenas pieaug aptuveni par 60 % un gāzes cenas divkāršojas, 3. ceturksnī sasniedzot attiecīgi 166 ASV dolārus par barelu un 98 EUR par MWh. Šoki arī ir ļoti noturīgi, un novirzes no pamatscenārija iespēju aplēšu perioda beigās joprojām ir līdzīgā apmērā. Šī noturība daļēji atspoguļo lielāku nenoteiktību ilgākos termiņos, kas palielina no iespēju līgumiem iegūtos blīvumus. Tas var atspoguļot arī tirgus gaidas par ilgstošu konfliktu apvienojumā ar būtisku reģionālās naftas un gāzes ražošanas infrastruktūras kaitējumu, kas ilgstoši saglabās augstākas enerģijas cenas.

12. attēls

Pieņēmumi par naftas un Eiropas dabasgāzes cenu tendencēm

a) Naftas cenas	b) Gāzes cenas
(ASV dolāros par barelu)	(euro par MWh)

3.1.2. Nenoteiktība un tās transmisija uz finansēšanas nosacījumiem

Nelabvēlīgajā un smagajā scenārijā pieņemts, ka karadarbības saasināšanās Tuvajos Austrumos palielinās globālo nenoteiktību un izraisīs pārcenošanu finanšu tirgos, lai gan dažādā mērā, un tas nelabvēlīgi ietekmēs privāto patēriņu, ieguldījumus un tirdzniecību. Scenārijos VIX indekss tiek izmantots kā globālās nenoteiktības aizstājējvērtība. Pieņemts, ka nelabvēlīgajā scenārijā tas īslaicīgi pieaugs, savukārt smagajā scenārijā tiek pieņemts, ka šis pieaugums būs krasāks un noturīgāks. Šie pieņēmumi kopumā atbilst salīdzināmām ģeopolitiskās spriedzes epizodēm, kas novērotas vēsturiski, t. sk. Krievijas karā pret Ukrainu un Tuvo Austrumu konfliktā 2023. gada oktobrī (13. attēla a) panelis). Pamatā scenārijos nenoteiktība ietekmē tautsaimniecību divos veidos – tiešā veidā, caur tās ietekmi uz reālo IKP konfidences šoku veidā, un netiešā veidā – caur transmisiju uz finansēšanas nosacījumiem.

13. attēls

Pieņēmumi par VIX indeksu un ietekme uz atsevišķiem finanšu mainīgajiem lielumiem

a) VIX indekss

(indekss)

b) Uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju un uzņēmumu aizdevumu procentu likmju starpības nelabvēlīgajā un smagajā scenārijā

(bāzes punkti, novirzes no pamatscenārija)

Nelabvēlīgajā scenārijā īslaicīgais nenoteiktības pieaugums rada neilgu ietekmi uz eurozonas uzņēmumu uz tirgus instrumentiem balstītā parāda izmaksām un samērā vāju aizdevumu cenu reakciju, savukārt smagajā scenārijā ietekme ir izteiktāka, ņemot vērā pieņēmumu par ilgstošāku svārstīguma saglabāšanos (13. attēla b) panelis).^[20] Nelabvēlīgajā scenārijā uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju starpības vienu ceturksni palielinās aptuveni par 40 bāzes punktiem, bet atkal strauji sašaurinās, jo modelis paredz ātru atgriešanos zema svārstīguma stāvoklī. Smagajā scenārijā starpības saglabājas būtiski augstākas nekā pamatscenārijā līdz 2027. gadam, un šis efekts izzūd tikai iespēju aplēšu perioda beigās, kad VIX indekss atbilst zema svārstīguma stāvoklim. Aizdevumu procentu likmju starpības (virs bezriska procentu likmes) rāda ierobežotu un pakāpenisku pieaugumu nelabvēlīgajā scenārijā, jo bankas spētu amortizēt īslaicīgi augstākas finansiālās nenoteiktības ietekmi, savukārt smagajā scenārijā pieaugums ir spēcīgāks un ilgstošāks. Nelabvēlīgajā scenārijā uzņēmumu kapitāla vērtspapīru vērtējumi 2026. gada 3. un 4. ceturksnī vidēji krītas par aptuveni 7 procentu punktiem, bet 2027. gadā gandrīz pilnībā atjaunojas, savukārt smagajā scenārijā 2027. gadā tie joprojām ir par vairāk nekā 10 % zemāki nekā pamatscenārijā.

3.2. Makroekonomiskā ietekme

3.2.1. Starptautiskā vide

Tā kā tiešās tirdzniecības saiknes ar konflikta skarto reģionu ir samērā ierobežotas, gaidāms, ka šoka transmisija uz pasaules tautsaimniecību galvenokārt izpaudīsies caur paaugstinātu nenoteiktību, kā arī caur enerģijas un pārtikas cenu kāpuma tiešo un netiešo ietekmi (14. attēls). Gaidāms, ka paaugstinātā nenoteiktība samazinās globālās aktīvu cenas pasaulē, noteiks stingrākus globālos finansēšanas nosacījumus un vājinās globālos tēriņus un tirdzniecību. Augstākas naftas un gāzes cenas rada importa izmaksu kāpumu, samazina reālos ienākumus un vissmagāk skar enerģijas importētājvalstu tautsaimniecības. Enerģijas izmaksu kāpums izraisa arī pārtikas cenu paaugstināšanos, palielinot inflāciju un vēl vairāk mazinot globālo pieprasījumu.^[21]

Nelabvēlīgajā scenārijā pasaules tautsaimniecību skar mērens, bet noturīgs negatīvs piedāvājuma šoks. Nenoteiktība un enerģijas un pārtikas kanāli kopā rada lejupvērstu spiedienu uz ekonomisko aktivitāti un augšupvērstu spiedienu uz inflāciju. Konfidence pavājinās, pieaug importa izmaksu spiediens un samazinās reālie ienākumi. Paredzams, ka ASV IKP pieaugums 2027. gadā būs aptuveni par 0.1 procentu punktu zemāks nekā pamatscenārijā, savukārt inflācija 2027. gadā sasniegs augstāko līmeni un būs aptuveni par 0.6 procentu punktiem augstāka nekā pamatscenārijā. Attiecībā uz pasaules tautsaimniecību (neietverot eurozonu) gaidāms, ka IKP izaugsme 2027. gadā būs aptuveni par 0.2 procentu punktiem zemāka nekā pamatscenārijā, savukārt inflācija 2027. gadā sasniegs augstāko līmeni un būs par 0.9 procentu punktiem augstāka nekā pamatscenārijā. Gaidāms, ka eurozonā nominālais efektīvais kurss nedaudz pazemināsies, bet pēc tam normalizēsies, savukārt ārējais pieprasījums līdz 2028. gadam būs aptuveni par 0.9 % zemāks nekā pamatscenārijā.

14. attēls

Ietekme uz ASV un pasaules tautsaimniecību (neietverot eurozonu)

a) ASV

(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

b) Pasaules tautsaimniecība (neietverot eurozonu)

(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

Smagajā scenārijā negatīvais piedāvājuma šoks ir daudz lielāks un tā ietekme saglabājas ilgāk. Lielāks un noturīgāks enerģijas šoks rada spēcīgāku inflācijas impulsu, nenoteiktība pieaug krasāk, un lielāka ar pārtiku saistītā ietekme vēl vairāk samazina pirktspēju dažādās valstīs. Gaidāms, ka ASV IKP pieaugums 2027. gadā būs aptuveni par 0.5 procentu punktiem zemāks nekā pamatscenārijā, savukārt inflācija 2027. gadā sasniegs augstāko līmeni un būs par aptuveni 1.7 procentu punktiem augstāka nekā pamatscenārijā. Attiecībā uz pasaules tautsaimniecību (neietverot eurozonu) gaidāms, ka IKP pieaugums 2027. gadā būs aptuveni par 1 procentu punktu mazāks nekā pamatscenārijā, savukārt inflācija 2027. gadā sasniegs augstāko līmeni un būs aptuveni par 2.6 procentu punktiem augstāka nekā pamatscenārijā. Gaidāms, ka eurozonā nominālais efektīvais kurss sākotnēji pazemināsies un pēc tam normalizēsies, savukārt ārējais pieprasījums līdz 2028. gadam būs aptuveni par 3 % zemāks nekā pamatscenārijā.

Mērenākajā scenārijā šī negatīvā ietekme mazinās straujāk un izaugsme ir spēcīgāka un inflācija zemāka nekā globālajā pamataplēsē. Enerģijas cenām ātrāk atkal sarūkot, inflācijas impulss izzūd straujāk, nenoteiktība mazinās, finansēšanas nosacījumi normalizējas un ārējais pieprasījums ir spēcīgāks. Tādējādi pasaules tirdzniecības rādītāji ir labāki un eurozonas ārējā vide ir labvēlīgāka, nekā paredzēts pamatscenārijā.

4. ielikums
Netiešās un sekundārās ietekmes uz eurozonas neenerģijas cenu inflāciju kalibrēšana alternatīvajos scenārijos

Sagatavoja Antuāns Kornprobsts (Antoine Kornprobst) un Srečko Zimičs (Srečko Zimic)

Eurozonas 2021.–2024. gada inflācijas epizode liecina, ka lielu enerģijas cenu šoku transmisija var būt būtiski spēcīgāka, nekā parāda standarta iespēju aplēšu modeļos ietvertās vēsturiskās tendences. Prognožu novērtējums, izmantojot ECB-BASE modeli, liecina, ka aplēšu modeļu standarta parametri, kuru pamatā ir aplēses ilgā izlases periodā, parāda būtiski mazāku enerģijas šoku transmisiju uz patēriņa cenām nekā bija vērojams 2021.–2024. gadā.^[22] A attēlā redzams, ka alternatīvs (nelineārs) empīrisks satvars parāda ievērojami spēcīgāku enerģijas šoku transmisiju nekā standarta modeļa kalibrēšana. Eurosistēmas iespēju aplēšu modeļu elastība norāda uz nelineāru korekciju atkarībā no naftas cenu līmeņa. Aplēstais nelineārais paneļdatu modelis liecina, ka enerģijas cenu transmisija uz inflāciju kļūst daudz spēcīgāka, ja šoki rodas vidē, ko raksturo ierobežots darbaspēka piedāvājums, paaugstināta inflācija un lieli šoki. Beijesa autoregresijas (BVAR) modeļa inflācijas dati norāda uz tikpat spēcīgu enerģijas cenu transmisiju uz patēriņa cenām. Mašīnmācīšanās modelis, kas elastīgi pieļauj nelinearitāti, norāda uz vēl spēcīgāku lielu inflācijas šoku ietekmi (tā ir aptuveni 1.5 reizes lielāka nekā pēc vidējiem šokiem).^[23] Līdzīgā veidā Bernankes-Blančarda modelis, kas speciāli izstrādāts, lai analizētu inflācijas kāpumu 2021.–2024. gadā, ietver daudz spēcīgāku darba samaksas, pamatinflācijas un kopējās inflācijas reakciju nekā parastā ECB-BASE elastība. Strukturālo modeļu nelineārās versijas, piemēram, jaunais eurozonas modelis (NAWM II), norāda uz to, ka lieli enerģijas šoki var radīt asimetrisku un no stāvokļa atkarīgu cenu reakcijas saistībā ar nelineārām Filipsa līknēm un netiešiem ražošanas izmaksu kanāliem.

Ņemot vērā šos konstatējumus, ECB-BASE modelis dažādiem scenārijiem tiek kalibrēts atšķirīgi, lai daļēji aptvertu šo spēcīgāko netiešo un sekundāro ietekmi, kas, visticamāk, īstenotos nelabvēlīgajā un smagajā scenārijā (A attēls). Pašreizējā vide atšķiras no 2021.–2024. gada inflācijas epizodes – pieprasījums kopumā ir vājāks, piegādes ķēžu traucējumi ir mazāki, ir mazāks fiskālais atbalsts un vērojams nedaudz mazāk ierobežots darbaspēka piedāvājums darba tirgū. Tas norāda uz vājāku transmisiju nekā minētajā periodā. Vienlaikus inflācijas atmiņa un pašreizējā šoka globālākais raksturs varētu pastiprināt transmisiju. Tāpēc kalibrēšanas mērķis ir aptvert ticamu transmisijas pieaugumu salīdzinājumā ar standarta ECB-BASE modeli, kas tomēr joprojām būtu zemāks par 2021.–2024. gada epizodē novēroto transmisiju. Tā kā scenāriju analīzes mērķis ir novērtēt riskus, nevis sniegt visticamāko prognozi, ir svarīgi apsvērt nelinearitātes iespēju. Tāpēc nelabvēlīgais un smagais scenārijs ietver spēcīgāku transmisiju uz SPCI enerģijas un pārtikas cenu inflāciju, spēcīgāku enerģijas cenu transmisiju uz pamatinflāciju (t. i., inflāciju, neietverot enerģijas un pārtikas cenas), inflācijas gaidu lielāku jutīgumu pret faktisko inflāciju un lielāku darba samaksas indeksāciju.^[24],,[25] Mērenākajā scenārijā pieņemts, ka netiešā un sekundārā ietekme būs tāda pati kā pamatscenārijā (sk. 2.2. iedaļu).

A attēls

Enerģijas šoka transmisija uz kopējām cenām un pamatcenām dažādos modeļos pēc 12 ceturkšņiem

3.2.2. Makroekonomiskā ietekme uz eurozonu

Dažādie scenāriji ietver būtiskus lejupvērstus eurozonas izaugsmes riskus un augšupvērstus inflācijas riskus (6. tabula un 15. attēls). Gan nelabvēlīgais, gan smagais scenārijs ietver pakāpenisku IKP pieauguma palēnināšanos eurozonā (2026. un 2027. gadā) un augstāku, noturīgāku inflāciju (visā periodā) salīdzinājumā ar jūnija pamataplēsēm. Smagais scenārijs norāda uz būtisku perspektīvas pasliktināšanos ilgstošu enerģijas un nenoteiktības šoku dēļ. Saskaņā ar mērenāko scenāriju ekonomiskā aktivitāte atjaunosies un inflācija samazināsies ātrāk.

Mērenākajā scenārijā IKP pieaugums atjaunosies nedaudz agrāk un inflācijas kāpums palēnināsies ātrāk nekā pamatscenārijā. Tā kā enerģijas cenu kāpums šajā scenārijā mazinās straujāk nekā pamatscenārija pieņēmumos, inflācija 2027. un 2028. gadā nokritīsies zem pamatscenārija līmeņa un būs zem 2 % mērķrādītāja. Zemākas enerģijas cenas labvēlīgi ietekmēs arī IKP pieaugumu. Reālā izaugsme būs nedaudz augstāka par pamatscenāriju (1.4 % 2027. gadā un 1.6 % 2028. gadā).

Nelabvēlīgajā scenārijā šoks izraisīs ilgstošas augšupvērstas enerģijas cenu pārmaiņas, kas nozīmē ilgstošāku inflācijas spiedienu, savukārt IKP pieaugums īstermiņā pavājināsies. Reālā IKP pieaugums kļūs lēnāks un nokritīsies zem pamatscenārija līmeņa (0.7 % 2026. gadā un 0.9 % 2027. gadā), bet, enerģijas cenām pazeminoties un nenoteiktībai izzūdot, 2028. gadā atkal sasniegs 1.5 %. SPCI inflācija šajā scenārijā 2026. gadā pieaugs līdz 3.3 % un 2027. gadā joprojām būs augsta (3.0 %), bet 2028. gadā sasniegs 2.3 %. Pamatinflācija 2027. gadā sasniegs augstāko līmeni (2.7 %), atspoguļojot netiešo un sekundāro ietekmi uz cenām un algām, un 2028. gadā nokritīsies līdz 2.3 %.

Smagais scenārijs ietver ievērojami sarežģītāku makroekonomisko vidi, ko nosaka spēcīgāki un noturīgāki izejvielu cenu šoki kopā ar pastiprinātu netiešo un sekundāro ietekmi. Reālā IKP pieaugums 2026. gadā būtiski samazināsies (līdz 0.5 %) un 2. pusgadā kļūst negatīvs, bet 2027. gadā būs 0.4 %, liecinot par ilgstoši vāju aktivitāti. 2028. gadā tas atkal pieaugs līdz 1.6 %. Kopējā inflācija strauji paaugstināsies. 2026. gadā tā būs 4.0 % un 2027. gadā sasniegs visaugstāko līmeni (5.3 %), savukārt pamatinflācija būtiski pieaugs, augstākām enerģijas cenām arvien vairāk ietekmējot iekšzemes cenas un algas.

15. attēls

Svarīgākie eurozonas mainīgie pamatscenārijā un alternatīvajos scenārijos

Reālais IKP

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni; %)

SPCI	SPCIX
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
SPCI (enerģijas cenas)	SPCI (pārtikas cenas)
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Nelabvēlīgā scenārija un smagā scenārija negatīvo makroekonomisko ietekmi sākotnēji galvenokārt nosaka augstākas enerģijas izmaksas un nenoteiktība, bet laika gaitā to arvien vairāk nosaka plašāka ietekme uz tirdzniecību, iekšzemes pieprasījumu un pamatinflāciju. 16. attēlā redzams, ka reālā IKP pieauguma pasliktināšanās galvenokārt atspoguļo augstākas enerģijas cenas, lielāku nenoteiktību un vājāku tirdzniecības dinamiku. 2027. gadā lejupslīde kļūs spēcīgāka, jo vājāks globālais pieprasījums (daļēji saistībā ar augstākām pārtikas un enerģijas cenām starptautiskā mērogā) turpinās negatīvi ietekmēt eurozonas eksportu, savukārt augstākas enerģijas cenas un stingrāki finansēšanas nosacījumi radīs papildu faktoru, kas nomāks iekšzemes pieprasījumu. Līdz 2028. gadam IKP pieaugums pakāpeniski normalizēsies, jo enerģijas cenu spiediens izzudīs un darba samaksa pēc sākotnējā reālo ienākumu sarukuma zināmā mērā izlīdzināsies. Runājot par inflāciju, galvenais transmisijas kanāls darbojas caur augstākām enerģijas izmaksām, tieši ietekmējot enerģijas cenu inflāciju, bet arī palielinot neenerģijas produktu ražošanas izmaksas. Smagajā scenārijā spēcīgāka netiešā un sekundārā ietekme arvien vairāk izpaudīsies pārtikas cenu inflācijā un pamatinflācijā, izraisot ievērojami noturīgāku SPCI inflāciju. Mērenākajā scenārijā inflācija būs zemāka nekā pamatscenārijā, ko lielā mērā noteiks zemākas enerģijas cenas, veicinās izaugsmi, ko vēl vairāk stimulēs labvēlīgāka ārējā vide.

16. attēls

Ietekme uz eurozonas tautsaimniecību dažādos scenārijos kanālu vai komponentu dalījumā

a) Reālais IKP kanālu dalījumā

(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

b) SPCI kanālu dalījumā

(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

c) SPCI komponentu dalījumā

(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

3.3. Enerģijas piegādes un aviācijas degvielas piegādes traucējumu jutīguma analīze smagajā scenārijā

Jutīguma analīze tika veikta, lai izpētītu ietekmi, ko rada divi papildu ar enerģijas produktiem saistīti riska kanāli papildus tiem, kas iekļauti aplūkotajos scenārijos. Tā ir ietekme, ko rada enerģijas piegādes normēšana un aviācijas degvielas trūkums. Jutīgums sniegts tikai attiecībā uz smago scenāriju, jo šie kanāli ir vissvarīgākie tad, ja šoki ir lieli un noturīgi, un tāpēc tie galvenokārt ietekmē ekstremāla riska situācijas. Atbilstoši analīzei piemītošajam piedāvājuma šoku raksturam abos gadījumos reālā IKP pieaugums būs zemāks un inflācija būs augstāka.

3.3.1. Enerģijas piegādes traucējumi

Papildu fiziski enerģijas piegādes traucējumi sakarā ar neapstrādātu un apstrādātu enerģijas resursu eksporta pārrāvumu no Persijas līča valstīm varētu samazināt jēlnaftas gāzes un naftas pārstrādes produktu piedāvājumu eurozonā par 3 % un pastiprināt Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības ietekmi papildus scenārijos ietvertajai ietekmei uz cenām. Lai novērtētu šo risku, tiek izmantots daudzvalstu, daudznozaru dinamisks stohastisks vispārējā līdzsvara (DSGE) modelis ar globāliem ražošanas tīkliem, kas ļauj analizēt, kā augšposma enerģijas izejvielu piegādes pārrāvumi caur ielaides un izlaides saiknēm izplatās starp nozarēm un valstīm.^[26] Ietekme uz aktivitāti ir būtiska, 2026. un 2027. gadā samazinot eurozonas IKP pieaugumu aptuveni par 0.3 procentu punktiem (17. attēls). Ņemot vērā šoka augšposma raksturu, tas ietekmē arī uzņēmumu robežizmaksas un lejasposma cenas, palielinot eurozonas kopējo SPCI inflāciju aptuveni par 0.1 procentu punktu 2026. gadā, par 0.4 procentu punktiem 2027. gadā un par 0.2 procentu punktiem 2028. gadā papildus smagā scenārija izraisītajai ietekmei.

3.3.2. Aviācijas degvielas trūkums

Ārkārtēja deficīta gadījumā pasaules gaisa transporta pakalpojumi varētu sarukt par 50 %.^[27] Saskaņā ar daudzvalstu, daudznozaru DSGE modeli ar globāliem ražošanas tīkliem šādi gaisa transporta traucējumi 2027. gadā samazinātu eurozonas IKP pieaugumu par aptuveni 0.1 procentu punktu un 2027. un 2028. gadā palielinātu kopējo inflāciju un pamatinflāciju aptuveni par 0.2 procentu punktiem (17. attēls). Modelī tiek pieņemts, ka būtu grūti aizstāt gaisa transportu ar citām transporta metodēm, jo īpaši attiecībā uz starptautiskajiem ceļojumiem un precēm ar īsu uzglabāšanas laiku.

17. attēls

Jutīguma analīzes par ietekmi uz eurozonas izaugsmi un inflāciju smagajā scenārijā

a) Reālā IKP pieaugums	b) SPCI inflācija
(novirzes no smagā scenārija pieauguma tempa; procentu punktos)	(novirzes no smagā scenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

3.4. Trūkumi scenāriju analīzē

Šajā scenāriju analīzē nav iekļauta nekāda veida monetārās vai fiskālās politikas reakcija, kas mazinātu ietekmi uz inflāciju, ne arī citi kanāli, kas varētu iespaidot makroekonomisko ietekmi. Saskaņā ar speciālistu iespēju aplēšu standarta scenāriju analīzes principu, scenārijos pieņemts, ka monetārā un fiskālā politika salīdzinājumā ar pamatscenāriju nemainīsies. Būtisko inflācijas kāpumu, īpaši smagajā scenārijā, visticamāk, daļēji kompensēs stingrāka monetārā politika vai fiskālā atbalsta pasākumi, kas varētu samazināt enerģijas patēriņa cenas, kā tas bija 2022.–2024. gada inflācijas kāpuma epizodē. Citi analīzē tiešā veidā neiekļauti kanāli ir iespējamā pozitīvā ietekme uz tūrismu eurozonas valstīs, kuras varētu labvēlīgi ietekmēt tūrisms, kas citādi būtu plūdis uz Tuvajiem Austrumiem, un sekas, kas saistītas ar migrācijas spiedienu iespējamās bēgļu krīzes dēļ.

4. Jutīguma analīze

4.1. Alternatīvas enerģijas cenu tendences

Alternatīvas enerģijas izejvielu cenu tendences liecina par būtiskiem augšupvērstiem inflācijas riskiem, īpaši īstermiņā, un lejupvērstiem izaugsmes riskiem. Speciālistu iespēju aplēšu pamatā ir 2. ielikumā minētie tehniskie pieņēmumi. Šajā jutīguma analīzē riski tiek analizēti, izmantojot dažādas no iespēju līgumiem iegūto naftas un gāzes cenu neitrālo blīvumu procentiles.^[28] Veikta arī konstanto cenu jutīguma analīze attiecībā uz naftas un gāzes cenām. Šī analīze atšķiras no 3. iedaļā aplūkotajiem Tuvo Austrumu konflikta scenārijiem, jo tiek ietekmētas tikai enerģijas izejvielu cenas, savukārt scenāriju nenoteiktībai bija nozīme arī makroekonomiskās ietekmes novērtēšanā.^[29] Novērtējuma rezultāti apkopoti 7. tabulā.

18. attēls

Alternatīvas enerģijas cenu pieņēmumu tendences

a) Pieņēmums par naftas cenām

(ASV dolāros par barelu)

b) Pieņēmums par gāzes cenām

(euro par MWh)

4.2. Alternatīvas valūtas kursa tendences

Alternatīvas valūtas kursa tendences liecina par iespējamu turpmāku euro kursa kāpumu, īpaši vidējā termiņā, un tādējādi norāda uz dažiem lejupvērstiem izaugsmes un inflācijas riskiem. Pamataplēsēs tehniskie pieņēmumi par valūtu kursiem tiek saglabāti nemainīgi visā iespēju aplēšu periodā. Alternatīvās lejupvērstās un augšupvērstās tendences iegūst no iespēju līgumos ietverto ASV dolāra kursa attiecībā pret euro neitrālo blīvumu 25. un 75. procentiles 2026. gada 21. maijā, kas nosliecas uz euro kursa kāpuma pusi (19. attēls). Tas, iespējams, ir tāpēc, ka tirgus dalībnieku gaidas par eurozonas monetāro politiku salīdzinājumā ar ASV, kā arī gaidas par iespējamo Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības noregulējumu stiprina euro kursu. Šādu alternatīvu tendenču ietekme vērtēta, izmantojot ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskos modeļus. 8. tabulā parādīta vidējā ietekme uz produkcijas izlaides pieaugumu un inflāciju saskaņā ar šiem modeļiem.

19. attēls

ASV dolāra kursa attiecībā pret euro alternatīvās tendences

6. ielikums
Aktualizēta informācija par Eurosistēmas/ECB speciālistu izaugsmes un inflācijas iespēju aplēšu sniegumu

Sagatavoja Anna Kamilla Hofmane-Drahonska (Anna-Camilla Hofmann-Drahonsky), Adrians Peidžs (Adrian Page) un Elena Rustičelli (Elena Rusticelli)

Eurosistēmas/ECB speciālistu iespēju aplēšu precizitāte tiek regulāri izvērtēta, lai varētu gūt pieredzi no pagātnes kļūdām un novērtēt iespēju aplēšu ticamību monetārās politikas lēmumu pieņemšanas vajadzībām. Atbilstoši ECB 2025. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējumam, kas liecināja, ka ir svarīga arī pārredzama komunikācija par iespēju aplēšu kļūdām, katru jūniju Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēses ietver ar izaugsmes un inflācijas iespēju aplēsēm saistīto kļūdu novērtējumu dažādos periodos.^[30] Šajā ielikumā galvenā uzmanība pievērsta iespēju aplēšu sniegumam pēdējā laikā līdz 2026. gada 1. ceturksnim. Novērtējums parāda, ka kļūdas kopumā ir ierobežotas, neraugoties uz zināmu svārstīgumu. Taču Tuvajos Austrumos notiekošā karadarbība padara tautsaimniecības prognozēšanu sarežģītu, un nepieciešama rūpīga saņemto datu monitorēšana un gatavība ātri koriģēt iespēju aplēses, lai izvairītos no noturīgām prognožu kļūdām.

Eurozonas IKP pieauguma īstermiņa aplēšu kļūdas 2025. gadā tirdzniecības saspīlējumu un paaugstinātas globālās nenoteiktības dēļ bija svārstīgas, savukārt kļūdas iespēju aplēsēs vienam gadam uz priekšu bija daudz mazākas par vēsturiskajiem vidējiem rādītājiem (A attēls). Sakarā ar spēcīgāku eurozonas eksportu un ieguldījumiem, nekā gaidīts, eurozonas izaugsme 2025. gada 1. un 3. ceturksnī pārsniedza prognozēto, un kļūdas iespēju aplēsēs vienam ceturksnim uz priekšu bija virs vidējiem rādītājiem periodā pirms Covid-19 pandēmijas. Šie pārāk zemie novērtējumi attiecīgi atspoguļo negaidīto stimulu, ko radīja plaša mēroga pirkumu priekšpiegāde pirms ASV tarifu paaugstināšanas, un šī stimula lēnāka izzušana, nekā gaidīts, īpaši Īrijā. Tomēr pēc tam, kad lielākajā daļā 2021.–2024. gada perioda zemā izaugsme bija sagādājusi būtiskus pārsteigumus, kļūdas iespēju aplēsēs vienam gadam uz priekšu vēlāk samazinājās līdz līmenim, kas bija būtiski zemāks par perioda pirms pandēmijas vidējo absolūto kļūdu. Bija vērojamas dažas nelielas kļūdas, kas daļēji skaidrojamas ar spēcīgāku eurozonas ārējo pieprasījumu, nekā gaidīts. Karadarbība Tuvajos Austrumos sākās 2026. gada 1. ceturkšņa beigās un tāpēc tai bija nenozīmīga ietekme uz kļūdām aplēsēs vienam ceturksnim uz priekšu attiecībā uz reālā IKP pieaugumu šajā ceturksnī. Taču lielu pārvērtējumu radīja idiosinkrātiskie faktori, kuri ietekmēja aplēsi par Īrijas IKP, kas bija izteikti negatīvs.^[31]

A attēls

Kļūdas Eurosistēmas/ECB speciālistu iespēju aplēsēs par eurozonas reālā IKP ceturkšņa pieaugumu kopš 2021. gada

a) Kļūdas vienam ceturksnim uz priekšu

(procentu punktos)

b) Kļūdas vienam gadam uz priekšu

(procentu punktos)

Īstermiņa inflācijas iespēju aplēšu precizitāte pēdējā laikā atbildusi vēsturiskajiem vidējiem rādītājiem, un iespēju aplēses vienam gadam uz priekšu ir būtiski uzlabojušas sniegumu, savukārt, sagatavojot īstermiņa inflācijas prognozes, galvenās grūtības joprojām sagādā enerģijas cenu svārstības (B attēls). Lai gan 2025. gadā inflācijas iespēju aplēses vienam gadam uz priekšu bija ļoti precīzas, kļūdas aplēsēs vienam ceturksnim uz priekšu vairāk atbilda vidējai absolūtajai kļūdai periodā pirms pandēmijas (± 0.3 procentu punkti) un bija samērā svārstīgas. Svārstīgums lielā mērā atbilst kļūdām, kas konstatētas SPCI inflācijas enerģijas komponenta iespēju aplēsēs šajā periodā (kuras savukārt lielā mērā saistītas ar kļūdām tehniskajos pieņēmumos par enerģijas izejvielu cenām, kas balstās uz biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām iespēju aplēšu sagatavošanas laikā). Augstāka enerģijas cenu inflācija, nekā bija paredzēts, bija arī galvenais faktors, kas noteica nelielu pozitīvu aplēses kļūdu 2026. gada 1. ceturksnī, un tā galvenokārt saistīta ar karadarbības sākšanos Tuvajos Austrumos, kas izraisīja enerģijas izejvielu, īpaši naftas cenu kāpumu, ievērojami pārsniedzot tirgus dalībnieku pieņēmumus. Kopumā atbilstoši tendencei, kas novērota kopš pandēmijas, negaidītās enerģijas cenu pārmaiņas 2025. gadā veidoja vidēji aptuveni 60 % no īstermiņa kopējās inflācijas kļūdām un 2026. gada 1. ceturksnī – 70 %. To var salīdzināt ar enerģijas īpatsvaru SPCI grozā (zem 10 %).

B attēls

Kļūdas Eurosistēmas/ECB speciālistu iespēju aplēsēs par eurozonas kopējo SPCI inflāciju kopš 2021. gada

a) Kļūdas vienam ceturksnim uz priekšu

(procentu punktos)

b) Kļūdas vienam gadam uz priekšu

(procentu punktos)

Līdzīgi kā citi privātā sektora prognozētāji un starptautiskās institūcijas, Eurosistēmas/ECB izaugsmes iespēju aplēses 2025. gadam pēdējo divu gadu iespēju aplēsēs atkārtoti koriģētas sakarā ar lielo politikas nenoteiktību un datiem, kas atkārtoti sagādāja pārsteigumus. C attēlā parādīts, kā attīstījušās izaugsmes un inflācijas iespēju aplēses 2025. gadam. Faktiskie iznākumi attēloti kā horizontāla līnija. Pirmās Eurosistēmas/ECB speciālistu iespēju aplēses 2025. gadam, kas sagatavotas 2022. gada beigās un 2023. gada 1. pusgadā, paredzēja nedaudz pārāk spēcīgu izaugsmi. To daļēji noteica spēcīgāks, nekā gaidīts, euro kursa kāpums attiecībā pret ASV dolāru, kas mazināja eurozonas eksporta konkurētspēju. No 2023. gada vidus līdz 2024. gada vidum izaugsmes iespēju aplēses bija salīdzinoši precīzas. Tomēr sakarā ar lejupvērstajām IKP pieauguma korekcijām 2025. gadā, kas tika veiktas, sākot ar 2024. gada 2. pusgadu, pārāk zems novērtējums kļuva arvien izteiktāks, sasniedzot kulminācijas punktu 2025. gada marta un jūnija iespēju aplēsēs, kad ar tarifiem saistītā nenoteiktība bija vislielākā. Saasinoties tirdzniecības spriedzei, visi prognozētāji samazināja izaugsmes gaidas, paredzot, ka politikas nenoteiktība būtiski negatīvi ietekmēs uzņēmumu lēmumus par ieguldījumiem un paši tarifi spēcīgi skars eksporta aktivitāti. Tā kā saņemtie dati bija pārsteidzoši pozitīvi un tirdzniecības politikas nenoteiktība samazinājās straujāk, nekā gaidīts, iespēju aplēses, sākot ar 2025. gada vidu, tika pakāpeniski koriģētas un paaugstinātas.

C attēls

Dažādo starptautisko organizāciju un privātā sektora prognozētāju sniegto eurozonas IKP gada pieauguma un vidējās SPCI inflācijas 2025. gada prognožu attīstība

a) Reālā IKP pieaugums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

b) SPCI inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Attiecībā uz inflāciju 2025. gadā ECB/Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēšu – tāpat kā citu prognozētāju sagatavoto prognožu – sniegums bija labs. Kļūdas bija ierobežotas, un tām nebija skaidras tendences. Atšķirība starp faktiskajiem iznākumiem un ECB/Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēm svārstījās šaurā diapazonā (no –0.1 līdz + 0.1 procentu punktam), lielā mērā atspoguļojot pārmaiņas tehniskajos pieņēmumos par enerģijas un pārtikas cenām, kā arī par euro kursu. Labais sniegums pamatā līdzīgi attiecās uz visiem prognozētājiem, un to prognozes svārstījās relatīvi tuvu apkārt galīgajam iznākumam.

Ņemot vērā paaugstināto nenoteiktību un izejvielu cenu svārstīgumu, iespēju aplēšu neprecizitātes risks pašlaik ir augsts. Ja 2026. gada jūnija iespēju aplēses par inflāciju 2026. gada 2. ceturksnī ir pareizas, kļūda inflācijas aplēsēs vienam gadam uz priekšu būs 1.5 procentu punkti, kas pārsniegtu B attēla b) panelī parādīto perioda pirms pandēmijas absolūto vidējo rādītāju. Lai gan neparedzami šoki nozīmē, ka prognožu kļūdas ir neizbēgamas, ECB 2025. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējumā bija identificēti vairāki ieteikumi iespēju aplēšu nepilnību mazināšanai nākotnē.^[32] Šajos ieteikumos, piemēram, uzsvērts labums, ko sniedz lielāka detalizācijas pakāpe modeļos un enerģijas nozares norišu monitorēšanai izmantotajos datos, t. sk. informācija par naftas pārstrādes uzcenojuma lomu. Tie arī uzsver priekšrocības, ko sniedz ad hoc laika saīsināšana starp tehnisko pieņēmumu datu aktualizēšanas termiņu un iespēju aplēšu publicēšanu gadījumos, kad iespēju aplēšu sagatavošanas vēlā posmā parādās nozīmīga jauna informācija. Tas tika darīts ECB speciālistu 2026. gada marta iespēju aplēsēs, un strukturāli vēlāki datu aktualizēšanas termiņi plānoti arī attiecībā uz nākotnes iespēju aplēsēm. Visbeidzot, 2025. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējumā tika ieteikts bieži pārskatīt Eurosistēmas analītisko instrumentu kopumu, lai labāk konstatētu netipiskas ekonomiskās svārstības, un pamatscenārija prognozes papildināt ar scenāriju analīzi, īpaši lielas nenoteiktības periodos, kad pieaug lielāku aplēšu kļūdu riski. Pastāvīgie centieni novērst ECB prognozēšanas instrumentu potenciālos trūkumus, balstoties uz 2021.–2024. gada augstās inflācijas periodā gūto pieredzi, ietver enerģijas izejvielu cenu transmisijas uz patēriņa cenām pārkalibrēšanu modeļos, kā arī modeļos ietverto inflācijas un monetārās politikas transmisijas kanālu pārvērtēšanu. Tas attiecas, piemēram, uz kanāliem, kas ietekmē algu un cenu mijiedarbību un inflācijas gaidas (sk. 4. ielikumu).^[33]