Eiropas sadarbība
ECB ir ES institūcija, taču, pamatojoties uz tās neatkarīgo statusu un īpašajiem pienākumiem, tā ES institucionālajā sistēmā ieņem īpašu vietu.
Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ECB noteiktas skaidras pilnvaras – nodrošināt cenu stabilitāti, kā arī veikt vairākus citus uzdevumus. Lai ECB varētu pildīt savas pilnvaras un uzdevumus, Līgumā tai nodrošināta pilnīga neatkarība no politiskās ietekmes.
Ņemot vērā ECB neatkarību un tās ekskluzīvo kompetenci noteikt un īstenot monetāro politiku, ECB attiecības ar citām politikas veidošanā iesaistītajām institūcijām likumsakarīgi var noritēt tikai nesaistoša dialoga veidā. Vienlaikus Līgumā noteiktās pārskatatbildības prasības nodrošina, ka tā uzņemas pilnīgu atbildību par savu darbību ES iedzīvotāju un to vēlēto pārstāvju priekšā.
Saikne ar Eiropas institūcijām
Dialogs starp ECB un pārējiem politikas veidotājiem un sociālajiem partneriem nodrošina ECB iespēju saņemt informāciju un gūt labāku izpratni, kā arī izskaidrot savus monetārās politikas lēmumus, savukārt sadarbības partneriem – veicināt informētību par ECB darbību un to, kā viņu pašu darbība ietekmē cenu veidošanās procesu. Šāda mijiedarbība uzlabo informācijas plūsmu, veicina savstarpējo sapratni par katras puses politikas nostāju un ļauj nodrošināt dialogu jautājumos, kas skar kopīgas intereses, pilnībā ņemot vērā katras puses atbildību.
Šajā nolūkā ECB uztur attiecības ar šādām Eiropas institūcijām.
ECB neatkarība ietver attiecīgas atbildības un pārskatu sniegšanas prasības, tādējādi nodrošinot, ka visi pasākumi, ko tā veic, lai atbilstoši Līgumiem īstenotu savas pilnvaras, tiktu demokrātiskā veidā nodoti atklātībai. ECB skaidro savus lēmumus un to pamatojumu ES iedzīvotājiem un to vēlētajiem pārstāvjiem. Eiropas Parlamentam, ko tieši ievēl Eiropas iedzīvotāji, ir galvenā nozīme, prasot atbildību no ECB. Sīkāka informācija par to, kā tiek pildīts ECB pārskatatbildības pienākums, pieejama speciālā sadaļā. Īstenojot ECB pārskatatbildību banku uzraudzības jomā, Uzraudzības valdes priekšsēdētājs piedalās atklātajās sēdēs un viedokļu apmaiņās ar Eiropas Parlamentu par uzraudzības jautājumiem. Eiropas Parlaments piedalās arī ECB Valdes locekļu un Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanas procedūrā, sniedzot savu atzinumu par ES Padomes ieteiktajiem kandidātiem.
ECB prezidents tiek aicināts apmeklēt ES Padomes sanāksmes ik reizi, kad tajās tiek apspriesti ar ECBS uzdevumiem un mērķiem saistīti jautājumi, kā noteikts Līguma 284. pantā. Tas parasti notiek ECOFIN – visu ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru – sanāksmēs. Turklāt ECB prezidents tiek regulāri aicināts piedalīties Eurogrupas sanāksmēs, kas ir euro zonas finanšu ministru neformāla ikmēneša tikšanās. Īstenojot ECB pārskatatbildību banku uzraudzības jomā, Uzraudzības valdes priekšsēdētājs piedalās atsevišķās Eurogrupas sanāksmēs, lai apmainītos viedokļiem par uzraudzības jautājumiem.
ECB tiekas arī ar struktūrām, kas sagatavo iepriekšminētās sanāksmes. Līgumā arī paredzēts, ka ES politikas veidotāji bez balsstiesībām piedalās ECB Padomes sanāksmēs.
Vēl viens būtisks ECB sadarbības partneris ir Eiropas Komisija – ES līgumu sargs un ES tiesību aktu iniciators. Dialogs starp Komisiju un ECB ir īpaši svarīgs, ņemot vērā Eiropas Komisijas lomu ekonomiskās politikas koordinēšanā un tās pienākumus saistībā ar Ekonomikas un monetāro savienību. Attiecībā uz tiesību aktiem un īpaši tiesību aktiem finanšu jomā ar ECB notiek regulāras konsultācijas par Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem vai citām iniciatīvām. Viens Komisijas loceklis var piedalīties ECB Padomes sanāksmēs, taču bez balsstiesībām. Papildu saziņa notiek iepriekšminēto ES un euro zonas struktūru sanāksmju kontekstā, kurās piedalās gan Komisija, gan ECB.
Uz ECB – tāpat kā uz visām citām ES institūcijām – attiecas Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi.
Turklāt ECSB un ECB Statūtos paredzēti divi ārējās kontroles līmeņi, kuros iesaistīti revidenti. No vienas puses, tiek iecelts neatkarīgs ārējais revidents, kas veic ECB gada pārskatu revīziju. No otras puses, Eiropas Revīzijas palāta pārbauda ECB vadības darba efektivitāti. Turklāt uz ECB attiecas ES krāpšanas apkarošanas shēma.
ECB savas kompetences jomās uztur ciešu saikni ar dažādām ES varas iestādēm. Vissvarīgākais – ECB cieši sadarbojas ar iestādēm, kas veido daļu no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS). Tā ietver trīs mikroprudenciālās Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK). ECB nodrošina ESRK sekretariāta funkcijas izpildi un sniedz analītisku, administratīvu un loģistikas atbalstu. Banku noregulējuma jomā ECB uztur ciešas darba attiecības ar Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Pildot savu uzdevumu monitorēt makroekonomisko korekciju programmu īstenošanu dalībvalstīs, kurām nepieciešams finansiāls atbalsts, ECB sadarbojas arī ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM).
Makroekonomiskā dialoga kontekstā, ko Eiropadome izveidoja 1999. gada jūnijā, ECB tiekas ar ES sociālajiem partneriem. Šis dialogs ļauj ECB izskaidrot savu politikas kursu un tādējādi veicina inflācijas gaidu stabilizāciju, kā arī savstarpēji interesējošos jautājumos ļauj iegūt informāciju tieši no sociālajiem partneriem.
Turklāt, veicot uzdevumus, kas ir ECB un citu ES iestāžu vai struktūru kopīga kompetence (piemēram, statistikas jomā), Līgumā skaidri norādīts uz sadarbības nepieciešamību starp ECB un attiecīgajām iestādēm vai struktūrām. ECB arī sniedz atzinumus par to ES un valstu tiesību aktu projektiem, kas attiecas uz ECBS (ECB atzinumi), un konkrētos gadījumos var ierosināt ES tiesību aktus vai rīkoties kā ES likumdevējs.