Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Vīne, 2016. gada 2. jūnijs

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Vēlos pateikt paldies prezidentam Novotnijam (Nowotny) par viesmīlību un paust īpašu pateicību viņa darbiniekiem par teicami organizēto šīsdienas Padomes sanāksmi. Tagad pastāstīsim par mūsu sanāksmes rezultātiem.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī ilgāku periodu un vēl labu laiku pēc aktīvu neto iegāžu beigām. Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, mēs apstiprinām, ka aktīvu mēneša iegādes 80 mljrd. euro apjomā paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgākā laikposmā, un vismaz līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši tās inflācijas mērķim. Tam sekos nākamais solis – 8. jūnijā mēs uzsāksim iegādes "Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas" (USAIP) ietvaros. Turklāt 22. jūnijā tiks veikta jaunās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kārtas pirmā operācija. Turpmāka informācija par USAIP īstenošanas aspektiem tiks publicēta ECB interneta vietnē pēc preses konferences.

Marta sākumā pieņemtais visaptverošu lēmumu kopums nostiprina euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos un veicina inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Īpaši mūsu pasākumi turpina samazināt kredītu izmaksas un palīdz nostiprināt kreditēšanas pieaugumu. Tautsaimniecības atveseļošanās pakāpeniski turpinās. Sagaidāms, ka turpmāk vēl īstenojamie monetārās politikas pasākumi radīs papildu stimulus līdztekus tiem impulsiem, kas jau ņemti vērā, un palīdzēs turpmāk atjaunot izaugsmes un inflācijas perspektīvu apdraudošo risku līdzsvaru. Pašreizējā kontekstā ir būtiski svarīgi nodrošināt, lai ļoti zemas inflācijas vide nesāktu radīt sekundāru ietekmi uz darba samaksas un cenu noteikšanu. Padome rūpīgi monitorēs cenu stabilitātes perspektīvas attīstību un, ja tas būs nepieciešams tās mērķa sasniegšanai, rīkosies, izmantojot visus tās pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus.

Skaidrojot šo novērtējumu sīkāk, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2016. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 0.5% (2015. gada pēdējā ceturksnī – par 0.3%). Izaugsmi joprojām veicina iekšzemes pieprasījums, bet kavē – vājie eksporta rezultāti. Jaunākie dati liecina, ka izaugsme turpinājusies arī 2. ceturksnī, kaut arī, iespējams, lēnākā tempā nekā 1. ceturksnī. Runājot par nākotni, gaidāms, ka tautsaimniecības atveseļošanās turpināsies lēnā, bet stabilā tempā. Iekšzemes pieprasījumu joprojām veicina mūsu īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme uz euro zonas tautsaimniecību. Labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās turpina stimulēt ieguldījumus. Turklāt nodarbinātības pieaugums, kuru arī labvēlīgi ietekmē agrākās strukturālās reformas, un joprojām relatīvi zemās naftas cenas papildus nostiprina mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un privāto patēriņu. Vienlaikus euro zonas fiskālā nostāja ir nedaudz ekspansīva. Tomēr euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos joprojām kavē ierobežotas izaugsmes perspektīvas jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, vairākos sektoros nepieciešamās bilances korekcijas un lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps.

Šāda perspektīva kopumā atspoguļota arī Eurosistēmas speciālistu 2016. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kurās lēsts, ka reālā IKP gada pieaugums 2016. gadā būs 1.6% un 2017. un 2018. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2016. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2016. gadam koriģēta uz augšu, bet 2017. un 2018. gadam pamatā nav mainīta.

Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, joprojām ir lejupvērsti, taču risku līdzsvars ir uzlabojies veikto monetārās politikas pasākumu un vēl gaidāmo stimulu rezultātā. Lejupvērstie riski joprojām saistīti ar pasaules tautsaimniecības norisēm, gaidāmo referendumu Lielbritānijā un citiem ģeopolitiskajiem riskiem.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2016. gada maijā bija –0.1% (aprīlī – –0.2%), galvenokārt atspoguļojot lielāku enerģijas un pakalpojumu cenu inflāciju. Attiecībā uz nākotni, pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka inflācija nākamo mēnešu laikā joprojām būs ļoti zema vai negatīva, paaugstinoties 2016. gada 2. pusgadā, ko lielā mērā noteiks enerģijas cenu gada pārmaiņu tempa bāzes efekti. Gaidāms, ka inflācija turpinās pieaugt 2017. un 2018. gadā sakarā ar veiktajiem monetārās politikas pasākumiem un gaidāmo ekonomisko atveseļošanos.

Šī vispārējā tendence atspoguļota arī Eurosistēmas speciālistu 2016. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kas paredz, ka SPCI gada inflācija 2016. gadā būs 0.2%, 2017. gadā – 1.3% un 2018. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2016. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognozes 2016. gadam koriģētas un nedaudz palielinātas, atspoguļojot neseno naftas cenu kāpumu, bet 2017. un 2018. gadam saglabātas nemainīgas.

Runājot par monetāro analīzi, 2016. gada aprīlī turpinājās stabils plašās naudas (M3) pieaugums (gada pieauguma temps aprīlī bija 4.6%; martā – 5.0%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu joprojām galvenokārt nosaka tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps aprīlī bija 9.7% (martā – 10.1%).

Kreditēšanas dinamika turpina kopš 2014. gada sākuma uzsākto pakāpeniskās atveseļošanās ceļu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) 2016. gada aprīlī bija 1.2% (martā – 1.1%). Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) aprīlī saglabājās pamatā stabils (1.5%; martā – 1.6%).

Kopš 2014. gada jūnija īstenotie monetārās politikas pasākumi nepārprotami uzlabojuši uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas nosacījumus, kā arī kredītu plūsmas euro zonā. Šā gada martā pieņemtais visaptverošo jauno monetārās politikas pasākumu kopums nostiprina aizdevumu kāpuma pieaugumu, tādējādi veicinot tautsaimniecības atveseļošanos.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprina, ka, lai bez nepamatotas aizkavēšanās nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams uzturēt atbilstoši stimulējošu monetāro politiku.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Padome vairākkārt uzsvērusi, ka, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums gan valstu, gan Eiropas līmenī, un šāda nostāja atkal stingri atbalstīta gan Eiropas, gan starptautiskajās diskusijās par politiku. Strukturālā politika ir būtiska, ņemot vērā augsto strukturālā bezdarba līmeni un nelielo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā. Strukturālās reformas nepieciešamas visās euro zonas valstīs, lai gan atsevišķās valstīs ieviešamās konkrētās reformas ir atšķirīgas. Pašlaik īpaša uzmanība jāpievērš darba ražīguma kāpuma un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem, t.sk. atbilstošas valsts infrastruktūras nodrošināšanai, kas ir būtiski, lai panāktu ieguldījumu pieaugumu un veicinātu darbvietu radīšanu. Pašreizējo ieguldījumu iniciatīvu pastiprināšana, t.sk. Junkera plāna paplašināšana un kapitāla tirgu savienības izveidē panāktais progress arī veicinās šā mērķa sasniegšanu. Simulējošas monetārās politikas apstākļos strukturālo reformu ātra un efektīva īstenošana atbilstoši nesen Eiropas Komisijas publicētajiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī vairos euro zonas izturību pret globālajiem šokiem. Arī fiskālajai politikai jābalsta ekonomikas atveseļošanās, saglabājot atbilstību Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana laikus visās valstīs ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai saglabātu uzticēšanos fiskālajām pamatnostādnēm. Vienlaikus visām valstīm jācenšas panākt izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.