Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2016. gada 10. marts

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātu. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs veicām visaptverošu monetārās politikas nostājas novērtējumu, ņemot vērā arī mūsu speciālistu jaunās makroekonomiskās iespēju aplēses, kas ietver periodu līdz 2018. gadam. Tāpēc Padome nolūkā sasniegt cenu stabilitātes mērķi pieņēma lēmumu par šādu pasākumu kopumu. Šis visaptverošais pasākumu kopums izmanto dažādo instrumentu kopdarbību un tas noteikts, lai turpmāk atvieglotu finansēšanas nosacījumus, veicinātu jaunu kredītu nodrošināšanu, tādējādi pastiprinot euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās dinamiku, un paātrinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Pirmkārt, attiecībā uz galvenajām ECB procentu likmēm, mēs nolēmām pazemināt Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi par 5 bāzes punktiem (līdz 0.00%) un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmi par 5 bāzes punktiem (līdz 0.25%). Noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme tika pazemināta par 10 bāzes punktiem (uz –0.40%).

Otrkārt, mēs nolēmām palielināt aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru apjomu no 60 mljrd. euro mēnesī līdz 80 mljrd. euro mēnesī. Šīs iegādes paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, un vismaz līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Lai nodrošinātu turpmāku raitu aktīvu iegādes īstenošanu, mēs arī pieņēmām lēmumu par emitentu un emisijas limita palielināšanu no 33% līdz 50% vērtspapīru iegādēm, ko emitējušas starptautiskas organizācijas un daudzpusējas attīstības bankas.

Treškārt, mēs pieņēmām lēmumu iekļaut euro denominētas investīciju kategorijas obligācijas, ko emitējušas nebanku sabiedrības, kas darbojas euro zonā, to aktīvu sarakstā, kuri atbilst regulāras iegādes nosacījumiem jaunas uzņēmumu sektora iegādes programmas ietvaros. Tādējādi tiks papildus stiprināta mūsu veiktās aktīvu iegādes ietekme uz reālās tautsaimniecības finansēšanas nosacījumiem. Iegādes jaunās programmas ietvaros tiks sāktas šā gada 2. ceturkšņa beigās.

Ceturtkārt, mēs pieņēmām lēmumu sākot ar 2016. gada jūniju veikt četras jaunas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO II) ar termiņu 4 gadi. Šīs jaunās operācijas stiprinās ECB stimulējošo monetārās politikas nostāju un veicinās monetārās politikas transmisiju, radot turpmākus stimulus reālās tautsaimniecības kreditēšanai. Darījuma partneriem būs tiesības uz aizdevumiem līdz 30% apjomā no kopējā 2016. gada 31. janvārī uzrādītā prasībām atbilstošo aizdevumu apjoma. ITRMO II procentu likme katras operācijas termiņa laikā būs fiksēta atbilstoši Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju procentu likmei tās uzsākšanas laikā. Bankām, kuru tīrie aizdevumi pārsniedz robežvērtību, ITRMO II piemērotā procentu likme būs zemāka un tā var noslīdēt līdz noguldījumu iespējas procentu likmes līmenim tās uzsākšanas laikā. ITRMO II netiks iekļauta prasība par pirmstermiņa atmaksu un būs atļauts ITRMO I aizstāt ar ITRMO II.

Visbeidzot, raugoties nākotnē un ņemot vērā pašreizējo cenu stabilitātes perspektīvu, Padome gaida, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī vēl ilgāku laiku un vēl ilgi pēc aktīvu neto iegādes perioda.

Atsevišķs paziņojums presei ar sīkāku informāciju par Padomes veiktajiem pasākumiem tiks publicēts šodien plkst. 15.30 pēc Viduseiropas laika.

Papildus pasākumiem, kas veikti kopš 2014. gada jūnija, ar šodienas visaptverošo monetārās politikas lēmumu kopumu mēs sniedzam būtisku monetāro stimulu, lai novērstu paaugstinātos riskus, kas apdraud ECB cenu stabilitātes mērķi. Lai gan ļoti zema vai pat negatīva inflācija dažu nākamo mēnešu laikā ir neizbēgama naftas cenu pārmaiņu rezultātā, ir būtiski izvairīties no netiešo seku izpausmēm, bez nepamatotas aizkavēšanās nodrošinot inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Padome nākamajā periodā turpinās ļoti rūpīgi monitorēt cenu stabilitātes perspektīvas attīstību.

Skaidrojot šo novērtējumu sīkāk, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālā IKP pieaugums 2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija 0.3%, ko veicināja iekšzemes pieprasījums, bet kavēja negatīvais neto eksporta ieguldījums. Jaunākie apsekojumu rādītāji liecina par vājāku izaugsmes tempu gada sākumā, nekā tika prognozēts. Runājot par nākotni, gaidām, ka turpināsies mērena tautsaimniecības atveseļošanās. Mūsu monetārās politikas pasākumiem un to labvēlīgajai ietekmei uz finansēšanas nosacījumiem, kā arī nemitīgajam nodarbinātības pieaugumam, ko veicinājušas agrākās strukturālās reformas, vajadzētu arī turpmāk stimulēt iekšzemes pieprasījumu. Turklāt zemajai naftas cenai vajadzētu papildus veicināt mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un privāto patēriņu, kā arī uzņēmumu pelnītspēju un ieguldījumus. Papildus euro zonas fiskālā nostāja ir nedaudz ekspansīvāka, daļēji atspoguļojot bēgļu atbalsta pasākumus. Tomēr euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos joprojām kavē ierobežotas izaugsmes perspektīvas jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, nestabili finanšu tirgi, vairākos sektoros nepieciešamās bilances korekcijas un lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps.

Šāda perspektīva kopumā atspoguļota arī ECB speciālistu 2016. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kurās lēsts, ka reālā IKP gada pieaugums 2016. gadā būs 1.4%, 2017. gadā – 1.7% un 2018. gadā – 1.8%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2015. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva nedaudz koriģēta uz leju, galvenokārt atspoguļojot vājākas pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvas.

Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, joprojām ir lejupvērsti. Tie īpaši saistīti ar paaugstināto nenoteiktību attiecībā uz pasaules tautsaimniecības norisēm, kā arī plašākiem ģeopolitiskajiem riskiem.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2016. gada februārī bija –0.2% (janvārī – 0.3%). Šo samazināšanos veicināja visas SPCI sastāvdaļas. Runājot par nākotni, pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām enerģijai, gaidāms, ka nākamajos mēnešos saglabāsies negatīvs inflācijas līmenis, kas paaugstināsies 2016. gada beigās. Pēc tam gaidāms, ka inflācija turpinās pieaugt sakarā ar labvēlīgo ietekmi, ko radīs veiktie monetārās politikas pasākumi un gaidāmā ekonomiskā atveseļošanās. Padome ļoti vērīgi sekos cenu noteikšanas tendencēm un darba samaksas norisēm euro zonā, pievēršot īpašu uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka pastāvošā zemas inflācijas vide nerada sekundāro ietekmi uz darba samaksas un cenu noteikšanu.

Šī vispārējā tendence atspoguļota arī ECB speciālistu 2016. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kas paredz, ka SPCI gada inflācija 2016. gadā būs 0.1%, 2017. gadā – 1.3% un 2018. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2015. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva koriģēta un pazemināta, galvenokārt atspoguļojot naftas cenu kritumu pēdējos mēnešos.

Runājot par monetāro analīzi, jaunākie dati apstiprina plašās naudas (M3) būtisku pieaugumu – M3 gada pieauguma temps 2016. gada janvārī bija 5.0% (2015. gada decembrī – 4.7%). M3 gada pieaugumu joprojām galvenokārt nosaka tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps janvārī bija 10.5% (decembrī – 10.8%).

Kreditēšanas dinamika turpina kopš 2014. gada sākuma uzsākto pakāpeniskās atveseļošanās ceļu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) 2016. gada janvārī pieauga līdz 0.6% (2015. gada decembrī – 0.1%). Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumiem) 2016. gada janvārī saglabājās stabils (1.4%). Kopumā kopš 2014. gada jūnija īstenotie monetārās politikas pasākumi nepārprotami uzlabojuši uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas nosacījumus, kā arī kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai bez nepamatotas aizkavēšanās nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešami turpmāki monetārie stimuli.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Taču, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums. Ņemot vērā augsto strukturālā bezdarba līmeni un nelielo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā, ciklisko atveseļošanos nepieciešams atbalstīt ar efektīvu strukturālo politiku. Īpaši būtiski ir īstenot darba ražīguma kāpuma un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus, t.sk., atbilstošas valsts infrastruktūras nodrošināšanu, lai panāktu ieguldījumu pieaugumu un veicinātu darbvietu radīšanu. Strukturālo reformu ātra un efektīva īstenošana stimulējošas monetārās politikas apstākļos nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī vairos euro zonas izturību pret globālajiem šokiem. Kā norādījusi Eiropas Komisija, konkrētām valstīm adresētu ieteikumu izpilde 2015. gadā joprojām bija visai ierobežota; tādējādi lielākajā daļā euro zonas valstu jāpalielina reformu centieni. Fiskālajai politikai jābalsta ekonomikas atveseļošanās, saglabājot atbilstību Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai saglabātu uzticēšanos fiskālajām pamatnostādnēm. Vienlaikus visām valstīm jācenšas panākt izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.