Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2016. gada 21. aprīlis

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī ilgāku periodu un vēl labu laiku pēc aktīvu neto iegāžu beigām. Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, saskaņā ar 2016. gada 10. marta lēmumu esam sākuši palielināt aktīvu iegādes programmas ietvaros veikto iegāžu mēneša apjomu no agrākajiem 60 mljrd. euro līdz 80 mljrd. euro. Kā minēts iepriekš, šīs iegādes paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, un vismaz līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši tās inflācijas mērķim. Turklāt jūnijā mēs veiksim pirmo no jaunajām ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām (ITRMO II) un uzsāksim iegādes "Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas" (USAIP) ietvaros. Turpmāka informācija par USAIP īstenošanas aspektiem tiks publiskota pēc preses konferences ECB interneta vietnē.

Pēc marta sākumā pieņemtā visaptverošā lēmumu kopuma vispārējie finansēšanas nosacījumi euro zonā uzlabojušies. Monetārās politikas stimulu ietekme uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas īpaši izpaužas caur banku sistēmu, kļuvusi spēcīgāka. Taču pasaulē saglabājas nenoteiktība.

Runājot par nākotni, ārkārtīgi būtiski saglabāt atbilstoši stimulējošu monetāro politiku tik ilgi, kamēr tas nepieciešams, lai nostiprinātu euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās dinamiku un paātrinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Padome turpinās cieši monitorēt cenu stabilitātes perspektīvas attīstību un, ja tas būs nepieciešams tās mērķa sasniegšanai, rīkosies, izmantojot visus tās pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus. Pašreizējā kontekstā ir būtiski svarīgi, lai ļoti zemas inflācijas vide nesāktu radīt sekundāru ietekmi uz darba samaksas un cenu noteikšanu.

Skaidrojot šo novērtējumu sīkāk, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.3%. To veicināja iekšzemes pieprasījums, bet kavēja relatīvi vājā eksporta tendence. Par 2016. gada 1. ceturksni saņemtie dati liecina par turpmāku produkcijas izlaides kāpumu, kura temps pamatā atbilst 2015. gada pēdējā ceturksnī vērotajam. Runājot par nākotni, gaidām, ka tautsaimniecības atveseļošanās turpināsies. Konkrētāk, mūsu monetārās politikas pasākumi joprojām stimulēs iekšzemes pieprasījumu. To labvēlīgā ietekme uz finansēšanas nosacījumiem kopā ar uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanos pozitīvi ietekmē ieguldījumus. Turklāt mūsu stimulējošajai monetārās politikas nostājai, nemitīgajam nodarbinātības pieaugumam agrāko strukturālo reformu iespaidā un joprojām relatīvi zemajai naftas cenai vajadzētu arī turpmāk veicināt mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un privāto patēriņu. Vienlaikus euro zonas fiskālā nostāja ir nedaudz ekspansīva. Tomēr euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos joprojām mazina vairākos sektoros notiekošās bilanču korekcijas, nepietiekamais strukturālo reformu īstenošanas temps un ierobežotas izaugsmes perspektīvas jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, joprojām ir lejupvērsti. Mūsu nesen pieņemtie monetārās politikas lēmumi kopumā uzlabojuši finansēšanas nosacījumus. Tam vajadzētu labvēlīgi ietekmēt patēriņa un ieguldījumu perspektīvu. Tomēr saglabājas nenoteiktība, kas īpaši saistīta ar pasaules tautsaimniecības norisēm un ģeopolitiskajiem riskiem.

Saskaņā ar Eurostat datiem euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2016. gada martā bija 0.0% (februārī – –0.2%), galvenokārt atspoguļojot pakalpojumu cenu inflācijas pieaugumu. Runājot par nākotni, pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto enerģijas nākotnes līgumu cenām, nākamajos mēnešos inflācija varētu atkal kļūt negatīva, paaugstinoties 2016. gada 2. pusgadā. Gaidāms, ka inflācija turpinās pieaugt arī 2017. un 2018. gadā sakarā veiktajiem monetārās politikas pasākumiem un gaidāmo ekonomisko atveseļošanos.

Runājot par monetāro analīzi, 2016. gada februārī turpinājās stabils plašās naudas (M3) pieaugums, gada pieauguma tempam saglabājoties nemainīgam (5.0%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu joprojām galvenokārt nosaka tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps februārī bija 10.3% (janvārī – 10.5%).

Kreditēšanas dinamika turpina kopš 2014. gada sākuma uzsākto pakāpeniskās atveseļošanās ceļu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) 2016. gada februārī pieauga līdz 0.9% (janvārī – 0.6%). Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) 2016. gada februārī turpināja pieaugt, sasniedzot 1.6% (janvārī – 1.4%).

Euro zonas 2016. gada 1. ceturkšņa banku veiktās kreditēšanas apsekojums rāda, ka turpina uzlaboties uzņēmumu kredītu piedāvājuma nosacījumi un kredītu pieprasījums visās aizdevumu kategorijās. Banku aizdevumu pieprasījuma uzlabošanos veicina zemais procentu likmju līmenis, finansējuma nepieciešamība ieguldījumu nolūkiem un mājokļu tirgus perspektīvas.

Kopumā kopš 2014. gada jūnija īstenotie monetārās politikas pasākumi nepārprotami uzlabojuši uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas nosacījumus, kā arī kredītu plūsmas euro zonā. Šā gada martā pieņemtais visaptverošo jauno monetārās politikas pasākumu kopums nostiprina aizdevumu kāpuma pieaugumu, tādējādi veicinot tautsaimniecības atveseļošanos.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai bez nepamatotas aizkavēšanās nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams uzturēt atbilstoši stimulējošu monetāro politiku.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Padome vairākkārt uzsvērusi, ka, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums gan valstu, gan Eiropas līmenī, un šāda nostāja stingri atbalstīta gan Eiropas, gan starptautiskajās diskusijās par politiku. Strukturālā politika ir būtiska, ņemot vērā augsto strukturālā bezdarba līmeni un nelielo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā. Īpaši būtiski ir īstenot darba ražīguma kāpuma un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus, t.sk. atbilstošas valsts infrastruktūras nodrošināšanu, lai panāktu ieguldījumu pieaugumu un veicinātu darbvietu radīšanu. Strukturālo reformu ātra un efektīva īstenošana stimulējošas monetārās politikas apstākļos nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī vairos euro zonas izturību pret globālajiem šokiem. Arī fiskālajai politikai jābalsta ekonomikas atveseļošanās, saglabājot atbilstību Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai saglabātu uzticēšanos fiskālajām pamatnostādnēm. Vienlaikus visām valstīm jācenšas panākt izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.