Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
2015. gada 15. aprīlis

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Priekšsēdētāja vietnieka un savā vārdā – laipni lūdzam mūsu preses konferencē!

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi un saskaņā ar perspektīvas norādēm, nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes.

Runājot par monetārās politikas nestandarta pasākumiem, mēs 9. martā sākām euro denominētu valsts sektora vērtspapīru iegādi paplašinātās aktīvu iegādes programmas ietvaros, kas ietver arī ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru un nodrošināto obligāciju iegādi. Iegādes paredzēts veikt līdz 2016. gada septembra beigām un noteikti līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Veicot novērtējumu, Padome rīkosies atbilstoši savai monetārās politikas stratēģijai un galveno uzmanību pievērsīs inflācijas tendencēm, neņemot vērā jebkādas negaidītas inflācijas rādītāju novirzes, ja tiks uzskats, ka tās ir pārejošas un neietekmē cenu stabilitātes perspektīvu vidējā termiņā.

Aktīvu iegādes programmas īstenošana notiek raiti, un vērtspapīru iegādes apjoms atbilst publiskotajam līmenim (60 mljrd. euro mēnesī). Turklāt ir skaidri pierādījumi, ka ieviestie monetārās politikas pasākumi ir iedarbīgi. Pēdējos mēnešos finanšu tirgu nosacījumi kļuvuši labvēlīgāki un ārējā finansējuma izmaksas privātajam sektoram būtiski sarukušas, kreditēšanas nosacījumi uzņēmumiem un mājsaimniecībām būtiski uzlabojušies, pieaugot pieprasījumam pēc aizdevumiem.

Runājot par nākotni, mūsu galvenā uzmanība tiks pievērsta pilnīgai monetārās politikas pasākumu īstenošanai. Izmantojot šos pasākumus, mēs stimulēsim turpmāku tautsaimniecības perspektīvas uzlabošanos, jaudu nepietiekamas izmantošanas mazināšanu tautsaimniecībā un naudas un kredītu atlikuma kāpuma atjaunošanos. Kopā šīs norises vidējā termiņā veicinās inflācijas noturīgu atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, un būs pamats tam, lai stingri stabilizētu vidēja termiņa un ilgtermiņa inflācijas gaidu līmeni.

Izskaidrojot šo novērtējumu sīkāk, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2014. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.3%. Iekšzemes pieprasījums, īpaši privātais patēriņš, joprojām ir galvenais atveseļošanos noteicošais spēks. Jaunākie tautsaimniecības rādītāji (t.sk. apsekojumu rādītāji līdz martam) liecina, ka euro zonas tautsaimniecības pieauguma temps kopš 2014. gada beigām turpinājis palielināties. Runājot par nākotni, gaidām, ka tautsaimniecības atveseļošanās pakāpeniski paplašināsies un pastiprināsies. Paredzams, ka iekšzemes pieprasījumu joprojām labvēlīgi ietekmēs notiekošā finanšu nosacījumu uzlabošanās, kā arī fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu jomā panāktais progress. Turklāt zemajām naftas cenām vajadzētu turpināt labvēlīgi ietekmēt mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un uzņēmumu pelnītspēju, tādējādi veicinot privāto patēriņu un ieguldījumus. Jādomā, ka euro zonas eksporta pieprasījumu labvēlīgi ietekmēs arī cenu konkurētspējas uzlabošanās. Tomēr gaidāms, ka euro zonas atveseļošanos arī turpmāk kavēs nepieciešamība veikt bilanču korekcijas vairākos sektoros un lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps.

Euro zonas tautsaimniecības perspektīvu apdraudošie riski joprojām ir lejupvērsti. Vienlaikus nesen pieņemto monetārās politikas lēmumu, naftas cenu krituma un zemāka euro kursa ietekmē riski kļuvuši līdzsvarotāki.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas SPCI gada inflācija 2015. gada martā palielinājusies līdz –0.1% (februārī un janvārī attiecīgi – 0.3% un –0.6%). Šāda dinamika pamatā atspoguļo naftas cenu kāpumu euro izteiksmē kopš janvāra vidus. Pamatojoties uz pieejamo informāciju un pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka nākamajos mēnešos SPCI gada inflācija saglabāsies ļoti zema vai joprojām būs negatīva. Paredzams, ka inflācija palielināsies 2015. gada vēlākos mēnešos un turpinās augt 2016. un 2017. gadā. To veicinās mūsu monetārās politikas pasākumu labvēlīgā ietekme uz kopējo pieprasījumu, zemāka euro kursa ietekme un pieņēmums par nedaudz augstāku naftas cenu bāzes efektiem.

Padome turpinās rūpīgi monitorēt ar cenu attīstības perspektīvu saistītos riskus vidējā termiņā. Šajā kontekstā mēs īpaši pievērsīsim uzmanību monetārās politikas pasākumu ietekmei, kā arī ģeopolitiskajām norisēm, valūtas kursu un enerģijas cenu dinamikai.

Runājot par monetāro analīzi, jaunākie dati liecina par pakāpeniski augošu plašās naudas (M3) kāpuma pamattempu. M3 gada kāpuma temps 2015. gada februārī palielinājās līdz 4.0% (janvārī – 3.7%). M3 gada pieaugumu joprojām veicina tā likvīdākās sastāvdaļas (šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps februārī – 9.1%).

Arī kreditēšanas dinamika turpināja pakāpeniski uzlaboties. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) februārī bija –0.4% (janvārī – –0.9%), turpinot pakāpeniski atveseļoties pēc zemākā līmeņa 2014. gada februārī (–3.2%). Šajā sakarā 2015. gada aprīļa banku veiktās kreditēšanas apsekojums apstiprināja, ka kreditēšanas nosacījumu uzlabošanās veicina turpmāku aizdevumu atlikuma pieaugumu, īpaši attiecībā uz uzņēmumiem. Neraugoties uz šo uzlabošanos, nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien ir vāja un joprojām atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku, kredītu piedāvājuma faktorus un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) februārī turpināja pieaugt, sasniedzot 1.0% (janvārī – 0.9%). Mūsu īstenotajiem monetārās politikas pasākumiem vajadzētu veicināt turpmāku situācijas uzlabošanos gan saistībā ar uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās izmaksām, gan kredītu plūsmām euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprina, ka nepieciešams stingri pildīt Padomes nesen pieņemtos lēmumus. Visu mūsu monetārās politikas pasākumu pilnīga īstenošana sniegs nepieciešamo atbalstu euro zonas atveseļošanās procesam un ļaus vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Taču, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums. Ņemot vērā augsto strukturālā bezdarba līmeni un nelielo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā, ciklisko atveseļošanos nepieciešams atbalstīt ar efektīviem pieprasījuma puses pasākumiem. Konkrētāk, lai panāktu ieguldījumu pieaugumu, veicinātu darbvietu radīšanu un darba ražīguma kāpumu, vairākās valstīs jāpaātrina preču un darba tirgus reformu īstenošana, kā arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi. Šo reformu ātra un efektīva īstenošana nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī radīs noturīgi pieaugoša ienākumu līmeņa gaidas, mudinot mājsaimniecības paplašināt patēriņu un uzņēmumus palielināt ieguldījumus jau šobrīd, tādējādi spēcinot pašreizējo tautsaimniecības atveseļošanos. Fiskālajai politikai jābalsta tautsaimniecības atveseļošanās, saglabājot atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam. Pakta pilnīga un konsekventa īstenošana ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos mūsu fiskālajam regulējumam. Ņemot vērā nepieciešamību paātrināt strukturālo reformu centienus vairākās valstīs, svarīgi arī efektīvi īstenot makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, lai novērstu atsevišķās dalībvalstīs konstatēto pārmērīgo nelīdzsvarotību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.