Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
Christine Lagarde
The President of the European Central Bank
Luis de Guindos
Vice-President of the European Central Bank
  • MONETĀRĀS POLITIKAS PAZIŅOJUMS

PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2024. gada 18. jūlijā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Saņemtā informācija pamatā apstiprina mūsu iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu. Lai gan daži pamatinflācijas rādītāji maijā pieauga vienreizēju faktoru ietekmes dēļ, lielākā daļa rādītāju jūnijā bija vai nu stabili, vai samazinājās. Atbilstoši gaidām peļņa kompensējusi lielā darba samaksas kāpuma ietekmi uz inflāciju. Monetārās politikas ietekmē finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši. Vienlaikus saglabājas spēcīgs iekšzemes cenu spiediens, pakalpojumu cenu inflācija ir augsta un domājams, ka kopējā inflācija vēl būtisku nākamā gada daļu pārsniegs mūsu noteikto mērķi.

Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs saglabāsim monetārās politikas procentu likmes pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu šo mērķi. Mēs turpināsim noteikt ierobežojumu apmēru un ilgumu atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Saņemtā informācija liecina, ka eurozonas tautsaimniecība 2. ceturksnī pieauga, taču pieauguma temps, visticamāk, bija lēnāks, nekā 1. ceturksnī. Pakalpojumi turpināja noteikt atveseļošanās tempu, bet rūpnieciskā ražošana un preču eksports bija vājš. Ieguldījumu rādītāji liecina par lēnu izaugsmi 2024. gadā paaugstinātas nenoteiktības apstākļos. Raugoties nākotnē, sagaidām, ka atveseļošanos veicinās patēriņš, ko noteiks reālo ienākumu nostiprināšanās zemākas inflācijas un augstākas nominālās darba samaksas rezultātā. Turklāt eksportam vajadzētu pieaugt reizē ar globālā pieprasījuma kāpumu. Visbeidzot, ar laiku vajadzētu mazināties monetārās politikas bremzējošajai ietekmei.

Darba tirgus joprojām ir noturīgs. Bezdarba līmenis maijā nemainījās (6.4 %) – tas joprojām ir zemākais līmenis kopš euro ieviešanas. Nodarbinātību, kas 1. ceturksnī palielinājās par 0.3 %, stimulēja turpmāks darbaspēka pieaugums, kas paplašinājās līdzīgā tempā. Domājams, ka 2. ceturksnī radīts vairāk darbvietu, galvenokārt pakalpojumu sektorā. Uzņēmumi pakāpeniski samazina darba sludinājumu apjomu, taču no augsta līmeņa.

Valstu fiskālajai un strukturālajai politikai jābūt vērstai uz tautsaimniecības ražīguma un konkurētspējas uzlabošanu, tādējādi palīdzot kāpināt potenciālo izaugsmi un mazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Efektīva, ātra un pilnīga "Nākamās paaudzes ES" programmas īstenošana, progress ceļā uz kapitāla tirgu savienību un banku savienības izveides pabeigšana, kā arī vienotā tirgus stiprināšana ir noteicošie faktori, kas palīdzētu veicināt inovācijas un palielināt ieguldījumus zaļajā un digitālajā pārejā. Mēs atzinīgi novērtējam Eiropas Komisijas nesenās norādes, aicinot ES dalībvalstis stiprināt fiskālo ilgtspēju, kā arī Eurogrupas paziņojumu par eurozonas fiskālo nostāju 2025. gadā. ES pārskatītā ekonomiskās pārvaldības regulējuma ieviešana pilnībā un bez kavēšanās palīdzēs valdībām ilgtspējīgi samazināt budžeta deficītu un parāda rādītājus.

Inflācija

Gada inflācija jūnijā samazinājās līdz 2.5 % (maijā – 2.6 %). Pārtikas cenas jūnijā pieauga par 2.4 % (par 0.2 procentu punktiem mazāk nekā maijā), bet enerģijas cenas faktiski nemainījās. Gan preču cenu inflācija, gan pakalpojumu cenu inflācija jūnijā nemainījās (attiecīgi 0.7 % un 4.1 %). Lai gan daži pamatinflācijas rādītāji maijā pieauguši vienreizēju faktoru ietekmes dēļ, lielākā daļa rādītāju jūnijā bija vai nu stabili, vai samazinājās.

Iekšzemes inflācija saglabājas augsta. Darba samaksas kāpuma temps joprojām ir straujš, kompensējot agrāko augstas inflācijas periodu. Augstāka nominālā darba samaksa kopā ar vāju darba ražīgumu veicinājuši vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu, lai gan šā gada 1. ceturksnī tas nedaudz samazinājās. Ņemot vērā darba samaksas korekciju procesa pakāpenisko raksturu un vienreizējo maksājumu būtisko lomu, darbaspēka izmaksu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, joprojām būs paaugstināts. Vienlaikus jaunākie dati par atlīdzību vienam nodarbinātajam atbilst gaidām un jaunākie apsekojumu rādītāji liecina, ka darba samaksas kāpums nākamā gada laikā palēnināsies. Turklāt peļņa 1. ceturksnī samazinājās, palīdzot kompensēt augstāku vienības darbaspēka izmaksu ietekmi uz inflāciju. Apsekojumu rādītāji liecina, ka peļņa tuvākajā nākotnē saglabāsies vāja.

Gaidāms, ka atlikušajos gada mēnešos inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī, ko daļēji noteikts ar enerģiju saistīti bāzes efekti. Pēc tam gaidāms, ka tā samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamā gada 2. pusgadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī agrākā inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanās. Ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji pamatā joprojām ir stabili – vairums ir aptuveni 2 % līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski ir lejupvērsti. Vājāka pasaules tautsaimniecība vai lielāko valstu tirdzniecības nesaskaņu eskalācija negatīvi ietekmētu eurozonas izaugsmi. Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos ir būtiski ģeopolitisko risku avoti. To rezultātā var mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību konfidence attiecībā uz nākotni un veidoties globālās tirdzniecības traucējumi. Izaugsmes temps arī varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas ietekme izrādītos spēcīgāka, nekā gaidīts. Izaugsme varētu būt straujāka, ja inflācijas kritums būtu spējāks par paredzēto, konfidences un reālo ienākumu pieaugums palielinātu tēriņus vairāk par gaidīto, vai pasaules tautsaimniecības izaugsme būtu spēcīgāka, nekā paredzēts.

Inflācija varētu būt augstāka, nekā gaidīts, ja darba samaksas vai peļņas kāpums būs liekāks par gaidīto. Augšupvērstos riskus, kas apdraud inflāciju, nosaka paaugstināta ģeopolitiskā spriedze, kas varētu īstermiņā paaugstināt enerģijas cenas un transportēšanas izmaksas un kavēt globālo tirdzniecību. Turklāt ekstrēmi laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas. Un pretēji – inflācija var arī pārsteigt ar spēcīgāku kritumu, ja monetārā politika mazinās pieprasījumu vairāk, nekā gaidīts, vai ja ekonomiskā vide pārējā pasaulē negaidīti pasliktināsies.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Jūnijā veiktās monetārās politikas procentu likmju pazemināšanas transmisija uz naudas tirgus procentu likmēm bijusi raita, bet plašākas finansēšanas nosacījumi bijuši nedaudz svārstīgi. Finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši, jo agrākais monetārās politikas procentu likmju kāpums turpina izpausties transmisijas ķēdē. Uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu vidējā procentu likme maijā nedaudz samazinājās (līdz 5.1 %), bet hipotekāro kredītu procentu likmes nemainījās (3.8 %).

Saglabājās kredītu standartu stingrība. Saskaņā ar mūsu jaunāko banku veiktās kreditēšanas apsekojumu 2. ceturksnī standarti kļuva vēl nedaudz stingrāki uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem un mazliet mazāk stingri hipotekārajiem kredītiem. Nedaudz saruka uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, bet mājsaimniecību pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem pieauga pirmoreiz kopš 2022. gada sākuma.

Kreditēšanas dinamika kopumā joprojām ir vāja. Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu apjoms maijā pieauga līdz 0.3 %. Tas ir ļoti neliels kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Plašās naudas rādītāja, ko mēra ar M3, gada pieauguma temps maijā pieauga līdz 1.6 % (aprīlī – 1.3 %).

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs saglabāsim monetārās politikas procentu likmes pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu šo mērķi. Mēs turpināsim noteikt ierobežojumu apmēru un ilgumu atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem