PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurte pie Mainas, 2021. gada 21. janvāris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Visā euro zonā uzsāktā vakcinēšanas kampaņa ir nozīmīgs pavērsiena punkts pašreizējās veselības krīzes risināšanā. Tomēr pandēmija joprojām rada nopietnus riskus sabiedrības veselībai, kā arī euro zonas un pasaules tautsaimniecībām. Jaunais koronavīrusa (Covid-19) saslimstības uzliesmojums un daudzās euro zonas valstīs noteiktie stingrie un ilgstošie ierobežojošie pasākumi nelabvēlīgi ietekmē ekonomisko aktivitāti. Lai gan apstrādes rūpniecības sektorā rādītāji joprojām ir labi, pakalpojumu sektorā aktivitāte ir būtiski ierobežota, kaut arī mazākā mērā nekā pandēmijas pirmā viļņa laikā 2020. gada sākumā. Šķiet, ka 2020. gada 4. ceturksnī produkcijas izlaides apjoms sarucis un pandēmijas saasināšanās rada lejupvērstus riskus tautsaimniecības īstermiņa perspektīvai. Vāja pieprasījuma un būtiska darba un preču tirgus atslābuma kontekstā inflācija joprojām ir ļoti zema. Kopumā saņemtie dati apstiprina mūsu iepriekšējo bāzes scenārija novērtējumu, saskaņā ar kuru gaidāma spēcīga pandēmijas īstermiņa ietekme uz tautsaimniecību un ilgstoši vāja inflācijas dinamika.

Šādā vidē joprojām būtiski nodrošināt nozīmīgu monetārās politikas stimulu, lai pandēmijas laikā visiem tautsaimniecības sektoriem saglabātu labvēlīgus finansēšanas nosacījumus. Palīdzot mazināt nenoteiktību un vairot konfidenci, tas veicinās patēriņa izdevumus un ieguldījumus uzņēmējdarbībā, tādējādi nostiprinot ekonomisko aktivitāti un ļaujot saglabāt cenu stabilitāti vidējā termiņā. Tomēr saglabājas ļoti liela nenoteiktība, t.sk. par pandēmijas dinamiku un vakcinēšanas kampaņu īstenošanas tempu. Mēs arī turpmāk monitorēsim valūtas kursa norises saistībā ar to iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa inflācijas perspektīvu. Joprojām esam gatavi atbilstoši mūsu apņēmībai ievērot simetriskuma principu pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz mūsu mērķi.

Šajos apstākļos mēs nolēmām vēlreiz apliecināt savu ļoti stimulējošo monetārās politikas nostāju.

Pirmkārt, Padome nolēma nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatinflācijas dinamikā.

Otrkārt, mēs turpināsim veikt iegādes pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros ar kopējo apjomu 1850 mljrd. euro. Mēs veiksim neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros vismaz līdz 2022. gada marta beigām un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies.

Iegādes PĀAIP ietvaros tiks veiktas, lai saglabātu labvēlīgus finansēšanas nosacījumus pandēmijas periodā. Mēs veiksim iegādes elastīgi atbilstoši tirgus apstākļiem un mūsu mērķis būs novērst to, ka finansēšanas nosacījumi kļūst stingrāki, tādējādi neļaujot ierobežot pandēmijas lejupvērsto ietekmi uz prognozēto inflācijas tendenci. Turklāt, veicot iegādes elastīgi laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā, arī turpmāk tiks veicināta raita monetārās politikas transmisija. Ja būs iespējams saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, aktīvu iegāžu plūsmām PĀAIP neto iegāžu periodā nepārsniedzot kopējo apjomu, tas nav jāizmanto pilnībā. Kopējo apjomu iespējams arī pārvērtēt, ja tas nepieciešams labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanai, lai palīdzētu novērst pandēmijas negatīvā šoka ietekmi uz prognozēto inflācijas tendenci.

Mēs turpināsim atkārtoti ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2023. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas traucējumiem.

Treškārt, turpināsies neto iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Mēs joprojām paredzam, ka mēneša neto aktīvu iegādes AIP ietvaros turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas.

Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Visbeidzot, mēs turpināsim ar refinansēšanas operāciju palīdzību nodrošināt augstu likviditāti. Īpaši mūsu trešais ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopums (ITRMO III) bankām joprojām ir pievilcīgs finansējuma avots un attiecīgi veicina banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Pēc krasa krituma 2020. gada 1. pusgadā euro zonas reālais IKP atsāka strauju kāpumu, 3. ceturksnī pieaugot par 12.4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, lai gan joprojām bija daudz zemāks nekā pirms pandēmijas. Saņemtie ekonomiskie dati, apsekojumi un biežāk sniegtie rādītāji liecina, ka jaunais pandēmijas uzliesmojums un ar to saistītie pastiprinātie ierobežojošie pasākumi, domājams, izraisījuši aktivitātes kritumu 2020. gada 4. ceturksnī, un gaidāms, ka tie nelabvēlīgi ietekmēs aktivitāti arī šā gada 1. ceturksnī. Rezumējot – tas pamatā atbilst jaunākajam 2020. gada decembra makroekonomisko iespēju aplēšu bāzes scenārijam.

Ekonomiskās norises dažādos sektoros joprojām ir nevienmērīgas un jauno sociālo kontaktu un mobilitātes ierobežojumu nelabvēlīgā ietekme pakalpojumu nozarē izpaužas smagāk nekā rūpniecības nozarē. Lai gan fiskālās politikas pasākumi joprojām nodrošina atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, patērētāji saglabā piesardzību, ņemot vērā pandēmiju un sekas, ko tā atstāj uz nodarbinātību un ienākumiem. Turklāt uzņēmumu bilanču stāvokļa pavājināšanās un nenoteiktība par tautsaimniecības perspektīvu vēl arvien kavē ieguldījumus uzņēmējdarbībā.

Raugoties nākotnē, decembra beigās sāktā vakcinēšana vieš lielāku ticību, ka veselības krīze tiks atrisināta. Taču, lai sasniegtu plašu imunitāti, būs nepieciešams laiks, un nevar izslēgt iespēju, ka būs vērojama turpmāka nelabvēlīga pandēmijas attīstība. Vidējā termiņā pēc ierobežojošo pasākumu atcelšanas un nenoteiktības izzušanas labvēlīgajiem finansēšanas nosacījumiem, ekspansīvajai fiskālajai nostājai un pieprasījuma pieaugumam vajadzētu veicināt euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos.

Kopumā riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, joprojām ir lejupvērsti, tomēr nedaudz mazinājušies. Ziņas par globālās tautsaimniecības perspektīvu, vienošanās par ES un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām un vakcinēšanas kampaņas sākums vieš optimismu, bet pašreizējā pandēmija un tās ietekme uz ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem joprojām ir lejupvērsta riska avots.

Euro zonas gada inflācija decembrī nemainījās (–0.3%). Pamatojoties uz šā brīža energoresursu cenu dinamiku, gaidāms, ka kopējā inflācija tuvākajos mēnešos palielināsies. To veicinās arī pagaidu PVN likmes samazinājuma atcelšana Vācijā. Tomēr gaidāms, ka īstermiņā saglabāsies mērens cenu pamatspiediens – to noteiks vājš pieprasījums, īpaši ar tūrismu un ceļošanu saistītajās nozarēs, kā arī zems darba samaksas spiediens un euro kursa kāpums. Pēc pandēmijas ietekmes mazināšanās pieprasījuma atveseļošanās, ko veicinās stimulējoša fiskālā un monetārā politika, vidējā termiņā radīs augšupvērstu spiedienu uz inflāciju. Uz apsekojumiem un uz tirgus instrumentiem balstītie ilgtermiņa inflācijas gaidu rādītāji joprojām ir zemā līmenī, lai gan uz tirgus instrumentiem balstītie inflācijas gaidu rādītāji nedaudz paaugstinājušies.

Tagad – par monetāro analīzi. Plašās naudas (M3) gada kāpuma temps 2020. gada novembrī pieauga līdz 11.0% (oktobrī –10.5%), atspoguļojot noguldījumu atlikuma turpmāku kāpumu. Spēcīgo naudas rādītāju kāpumu arvien veicina Eurosistēmas veiktās aktīvu iegādes, kas joprojām ir galvenais naudas piedāvājuma kāpināšanas avots. Apstākļos, kad naudas līdzekļu turētāju sektors joprojām pastiprināti izvēlas likviditāti un vislikvīdāko naudas formu turēšanas izvēles izmaksas ir zemas, šaurās naudas rādītājs M1 turpina būt galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu dinamiku raksturoja mērens nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu pieauguma temps un noturīgs mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu pieauguma temps. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu mēneša plūsma novembrī joprojām bija neliela, turpinot kopš vasaras beigām novēroto tendenci. Vienlaikus gada pieauguma temps pamatā nemainījās (6.9%), joprojām atspoguļojot ļoti spēcīgo kreditēšanas pieaugumu 1. pusgadā. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps novembrī pamatā saglabājās stabils (3.1%), ko noteica ievērojamā pozitīvā mēneša plūsma.

Jaunais banku veiktās kreditēšanas 2020. gada 4. ceturkšņa apsekojums liecina, ka kredītu standarti uzņēmumiem kļuvuši stingrāki. To galvenokārt noteica banku paaugstināta riska uztvere ieilgušās nenoteiktības kontekstā par tautsaimniecības atveseļošanos un bažām par aizņēmēju kredītspēju. Apsekotās bankas arī norādīja, ka 4. ceturksnī krities uzņēmumu kredītu pieprasījums. Apsekojums arī liecināja, ka 4. ceturksnī aizdevumu mājsaimniecībām mājokļa iegādei neto pieprasījums pieaudzis, neraugoties uz kredītu standartu stingrības turpmāku palielināšanos.

Kopumā mūsu politikas pasākumi kopā ar valstu valdību un citu Eiropas institūciju veiktajiem pasākumiem joprojām ir vitāli svarīgi, lai uzlabotu banku kreditēšanas apstākļus un piekļuvi finansējumam, īpaši tiem, kurus visvairāk ietekmējusi pandēmija.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai veicinātu tautsaimniecības aktivitāti un vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Runājot par fiskālo politiku, joprojām ārkārtīgi svarīga ir vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, ņemot vērā euro zonas tautsaimniecības kraso sarukumu. Šajā sakarā, ņemot vērā vājo uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu saistībā ar pandēmijas pastiprināšanos un stingrāku ierobežojošo pasākumu noteikšanu, joprojām nepieciešams valstu fiskālās politikas atbalsts. Vienlaikus fiskālajiem pasākumiem, kas tiek īstenoti, reaģējot uz pandēmijas ārkārtas situāciju, joprojām jābūt pēc iespējas vērstiem uz konkrētu mērķi un pēc būtības īslaicīgiem. Eiropadomes apstiprinātie trīs drošības tīkli darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valdībām nodrošina būtisku finansējuma atbalstu.

Padome novērtē "Nākamās paaudzes ES" pasākumu kopuma būtisko lomu un uzsver, cik svarīgi ir, lai šie pasākumi bez kavēšanās tiktu īstenoti. Tā mudina dalībvalstis paātrināt ratifikācijas procesu, drīzumā pabeigt atveseļošanas un noturības plānu izstrādi un izmantot līdzekļus produktīviem valsts izdevumiem, ko papildina produktivitāti veicinoša strukturālā politika. Tas ļautu "Nākamās paaudzes ES" programmai veicināt ātrāku, spēcīgāku un vienmērīgāku atveseļošanos un vairotu ekonomisko noturību un dalībvalstu tautsaimniecību izaugsmes potenciālu, tādējādi atbalstot monetārās politikas efektivitāti euro zonā. Šāda strukturālā politika ir īpaši svarīga, lai novērstu ilgstošus strukturālos un institucionālos trūkumus un paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.