European Central Bank - eurosystem
European Central Bank - eurosystem
Search
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
INFORMĀCIJA PRESEI

Eiropas Centrālās bankas 2004. gada finanšu pārskati

2005. gada 14. martā

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 2005. gada 11. martā apstiprināja revidētos ECB finanšu pārskatus par gadu, kas noslēdzās 2004. gada 31. decembrī.

ECB tīrie zaudējumi 2004. gadā bija 1 636 milj. euro (2003. gadā – 477 milj. euro). Šie zaudējumi atkal radās galvenokārt saistībā ar valūtas kursu attīstību, kas nelabvēlīgi ietekmēja ārvalstu valūtās (galvenokārt ASV dolāros) turēto bankas aktīvu vērtību euro.

ECB grāmatvedības politikā īpaša uzmanība pievērsta piesardzības principam. Tāpēc nerealizētie zaudējumi no ECB ārvalstu valūtas aktīvu un zelta turējumu pārvērtēšanas pēc valūtas kursa un tirgus cenām tiek uzskaitīti par realizētiem un gada beigās uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā. Taču nerealizētie guvumi no ECB ārvalstu valūtas aktīvu un zelta turējumu pārvērtēšanas pēc valūtas kursa un tirgus cenām netiek atzīti kā peļņa, bet pārnesti tieši uz pārvērtēšanas kontu. 2004. gadā euro kursa kāpums radīja gandrīz 2.1 mljrd. euro tīros valūtas kursa pārvērtēšanas zaudējumus.

ECB regulārie ienākumi galvenokārt ir ieguldījumu peļņa no tās ārējo rezervju aktīvu turējumiem un 4.1 mljrd. euro apmaksātā kapitāla, kā arī procentu ienākumi no apgrozībā esošo euro banknošu daļas (8%). 2004. gadā procentu ienākumus atkal negatīvi ietekmēja gan vietējo, gan ārvalstu valūtas aktīvu zemās procentu likmes. ECB kopējie tīrie procentu ienākumi no visiem avotiem bija 690 milj. euro (2003. gadā – 715 milj. euro). Neietverot 733 milj. euro procentu ienākumus, kas tika nopelnīti par apgrozībā esošo banknošu daļu, tīrie procentu izdevumi bija 43 milj. euro (2003. gadā tīrie ienākumi – 17 milj. euro). ECB kā atlīdzību nacionālajām centrālajām bankām (NCB) izmaksāja 693 milj. euro par to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem.

ECB administratīvie izdevumi par algām un saistītām izmaksām, telpu īri, precēm un pakalpojumiem bija 340 milj. euro (2003. gadā – 286 milj. euro). Šā kāpuma vienīgais iemesls bija uzkrājumi ECB pensiju fonda saistību pieaugumam saskaņā ar aktuārajiem aprēķiniem. Pamatlīdzekļu nolietojuma atskaitījumi bija 34 milj. euro. 2004. gada beigās ECB bija 1 309 darbinieki (t.sk. 131 vadošais darbinieks; pirms gada – 1 213 darbinieku).

Padome 2005. gada 11. martā nolēma, pirmkārt, kompensēt ECB tīros zaudējumus 1 636 milj. euro apjomā no tās vispārējo rezervju fonda (296 milj. euro) un, otrkārt, atlikušos zaudējumus (1 340 milj. euro) kompensēt no 2004. finanšu gada monetārajiem ienākumiem, kas sadalīti nacionālajām centrālajām bankām, proporcionāli katrai nacionālajai centrālajai bankai sadalītajai summai.

Finanšu pārskati kopā ar vadības ziņojumu par 2004. gadu tiks publicēti ECB gada pārskatā 2005. gada 26. aprīlī.

Skaidrojumi

  1. ECB grāmatvedības principi. Padome Eurosistēmai, t.sk. ECB, noteikusi vienotu grāmatvedības politiku saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (ECBS Statūti) 26.4. pantu, un tie publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".[1] Lai gan kopumā to pamatā ir starptautiski pieņemtā grāmatvedības prakse, šo politiku izstrādāja, īpaši ievērojot Eurosistēmas centrālo banku unikālos apstākļus. Sevišķa uzmanība pievērsta piesardzības jautājumam, ņemot vērā ievērojamo ārvalstu valūtas risku, kam pakļauta lielākā daļa šo centrālo banku. Šāda piesardzīga pieeja īpaši attiecas uz nerealizēto guvumu un nerealizēto zaudējumu atšķirīgo uzskaiti, atzīstot ienākumus, kā arī uz aizliegumu savstarpēji ieskaitīt viena aktīva nerealizētos zaudējumus un cita aktīva nerealizētos guvumus. Visām nacionālajām centrālajām bankām (NCB) jāievēro šī politika, sniedzot pārskatus par savu darbību, ko tās veic kā Eurosistēmas sastāvdaļa, un kas iekļauta Eurosistēmas nedēļas konsolidētajos finanšu pārskatos. Sagatavojot savus gada finanšu pārskatus, visas NCB brīvprātīgi piemēro pamatā to pašu politiku kā ECB.
  2. Atlīdzība par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem. Katra NCB, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB pēc pievienošanās Eurosistēmai, ieguva atlīdzinātu prasību pret ECB nodotās summas vērtībā. Saskaņā ar Padomes lēmumu šīs prasības jāizsaka euro un jāatlīdzina katru dienu saskaņā ar Eurosistēmas jaunāko galveno refinansēšanas likmi, ko koriģē, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta. 2004. gadā šī atlīdzība veidoja aptuveni 693 milj. euro procentu izdevumus, bet tīrie procentu ienākumi no ārējo rezervju aktīviem bija 422 milj. euro.
  3. Ar apgrozībā esošajām euro banknotēm saistīto ECB ienākumu sadale.

    Padome ir nolēmusi, ka šie ienākumi tiek atsevišķi sadalīti starp NCB starpperioda ienākumu sadales veidā pēc katra ceturkšņa beigām.

    [2]

    Tos sadala pilnībā, izņemot gadījumus, ja ECB tīrā peļņa attiecīgajā gadā ir mazāka par tās ienākumiem no banknotēm apgrozībā un Padome pieņem lēmumu samazināt šos ienākumus, ņemot vērā ECB radušās izmaksas saistībā ar euro banknošu emisiju un apstrādi. Pamatojoties uz aplēsēm par ECB 2004. gada finanšu rezultātiem, Padome 2004. gada decembrī nolēma:

    1. atsaukt trīs starpperioda ceturkšņa ienākumu sadales, kas gada laikā jau izmaksātas NCB, – kopsummā 536 milj. euro;
    2. ieturēt pēdējā ceturkšņa ienākumu starpperioda sadali 197 milj. euro apjomā.
  4. Zaudējumu sadale. Saskaņā ar ECBS Statūtu 33.2. pantu ECB radušos zaudējumus sedz šādi.

Zaudējumus var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda un, ja nepieciešams, pēc Padomes lēmuma, no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem. Ja monetāros ienākumus izmanto zaudējumu kompensēšanai, NCB sadalītās summas par attiecīgo finanšu gadu samazina proporcionāli to procentuālajai daļai ECB kapitāla atslēgā. Padome 2005. gada 13. janvāra sanāksmē principā nolēma, ka tā pilnībā kompensēs ECB 2004. gada galīgos zaudējumus no monetārajiem ienākumiem, ciktāl tas būs nepieciešams pēc pilnīgas vispārējo rezervju fonda izmantošanas. NCB attiecīgi varēja veikt nepieciešamos uzkrājumus savos 2004. gada finanšu pārskatos pirms to slēgšanas.

  1. [1] Eiropas Centrālās bankas 2002. gada 5. decembra Lēmums par Eiropas Centrālās bankas finanšu pārskatiem (ECB/2002/11) (OV L 58, 03.03.2003., 38. lpp).

  2. [2] Eiropas Centrālās bankas 2002. gada 21. novembra Lēmums par Eiropas Centrālās bankas ienākumu no euro banknotēm apgrozībā sadali starp iesaistīto dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām (ECB/2002/9) (OV L 323, 28.11.2002., 49. lpp.).

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem