Jautājiet mums!

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir eurozonas centrālā banka, un tā cieši uzrauga euro banknošu un monētu krājumus un apgrozību. Mūsu svarīgākais uzdevums ir saglabāt stabilas cenas un mēs to pildām, galvenokārt nosakot atbilstošas procentu likmes.

Mēs esam atbildīgi arī par banku uzraudzību Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros.

Savā darbībā mēs vadāmies pēc caurredzamības, neatkarības un atbildības principiem.

Pašlaik ir 24 oficiālās ES valodas, un jūs varat ar mums sazināties jebkurā no tām. Valoda, kuru izmantojam saziņā ar iedzīvotājiem, atkarīga no mērķauditorijas un konkrētajiem apstākļiem. ECB publicē tiesību aktus visās ES oficiālajās valodās, un tās darba valoda ir angļu valoda.

ECB pieder visu ES valstu centrālajām bankām kopā. Katras valsts procentuālā daļa ECB kapitālā atbilst tās iedzīvotāju skaitam un iekšzemes kopproduktam (IKP), kam ir vienāds svērums. Valstis, kuras ieviesušas euro, iemaksā vairāk kapitāla nekā ārpus eurozonas esošās ES valstis. Visi šie faktori kopā veido tā dēvēto kapitāla atslēgu, kura nosaka katras nacionālās centrālās bankas maksāto summu.

Tāpat kā jebkura cita iestāde, ECB gūst peļņu un cieš zaudējumus. ECB tīro peļņu un zaudējumus sadala starp eurozonas nacionālajām centrālajām bankām. ECBS Statūtos noteikts, ka summu, kas nepārsniedz 20 % no gūtās peļņas, var paturēt kā rezerves, bet pārējā peļņa jāsadala ECB akcionāriem proporcionāli to apmaksātajām daļām. Zaudējumus var kompensēt no vispārējām rezervēm, gada ienākumiem vai nacionālajām centrālajām bankām sadalītajām summām.

Padome izteikusi pilnīgu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem.

Mēs esam īstenojuši ES un Eiropas valstu valdību noteiktās sankcijas un esam gatavi darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu cenu un finanšu stabilitāti eurozonā.

Uzziniet vairāk!

ECB monetārā politika aptver visus pasākumus, kurus īstenojam, lai ietekmētu naudas cenu un pieejamību un tādējādi sasniegtu cenu stabilitātes mērķi. Mūsu svarīgākais monetārās politikas instruments ir galveno ECB procentu likmju kopums. Jebkuras šo procentu likmju pārmaiņas ietekmē – ar vairāku mēnešu nobīdi – procentu likmes visā tautsaimniecībā, t. sk. procentu likmes, par kādām komercbankas aizdod naudu privātpersonām un uzņēmumiem. Nepieciešamības gadījumā varam izmantot arī citus instrumentus, kas palīdz mums sasniegt galveno mērķi – cenu stabilitāti.

Cenu stabilitāte ir ECB galvenais mērķis, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. pantā. Padome uzskata, ka cenu stabilitāti vislabāk var saglabāt, nosakot mērķi vidējā termiņā nodrošināt 2 % inflāciju, ko nosaka pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI).

Stabilas cenas veicina uzņēmumu ieguldījumus un ļauj cilvēkiem vieglāk plānot savus tēriņus. Tās palīdz arī saglabāt uzticēšanos mūsu valūtai, nodrošinot, ka preču un pakalpojumu apjoms, ko iespējams nopirkt par noteiktu summu euro valūtā, nemainās.

Lai efektīvi saglabātu cenu stabilitāti, vajadzīgs ticams inflācijas rādītājs. Lai to panāktu, mēs pētām, cik maksā simtiem dažādu lietu, par kurām cilvēki mēdz tērēt naudu, t. sk. tādas preces kā, piemēram, pārtika, apģērbs un automobiļi, un tādi pakalpojumi kā, piemēram, mobilo tālruņu pieslēgumi, vilciena biļetes un mājokļa īre. Visas šīs lietas kopā rada mums priekšstatu par to, cik lielā mērā cenas mainās visā tautsaimniecībā.

Šādu plašāku ainu sniedz saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI), kas, mūsuprāt, ir vispiemērotākais rādītājs, lai novērtētu, vai cenu stabilitātes mērķis ir sasniegts. SPCI mēra patēriņa cenu inflāciju, proti, eurozonas mājsaimniecību iegādāto patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas laika gaitā.

To sauc par "saskaņoto" indeksu, jo visas ES valstis izmanto vienu un to pašu metodoloģiju. Tādējādi tiek nodrošināts, ka vienas valsts datus var salīdzināt ar citas valsts datiem.

SPCI sagatavo Eurostat un nacionālās statistikas iestādes, pamatojoties uz saskaņotām statistikas metodēm. 

Inflācija pēdējos mēnešos ir samazinājusies, tomēr tā joprojām ir pārāk augsta. Inflācijas samazināšanās pamatā ir sarūkošās enerģijas cenas, kuru līmenis pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā ievērojami paaugstinājās. Tomēr pārtikas un pakalpojumu cenas joprojām ievērojami pieaug. Cenu spiediens daudzās nozarēs joprojām ir spēcīgs, atspoguļojot nesenā enerģijas cenu un citu ražošanas izmaksu kāpuma novēloto ietekmi. Preču un pakalpojumu cenu kāpumu veicina arī atliktais pieprasījums pēc pandēmijas un piegādes problēmu novēlotā ietekme, kā arī peļņas maržu un darba samaksas pieaugums.

Mēs esam euro centrālā banka, un mūsu uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Ja cenas aug pārāk strauji, t. i., ja inflācija ir pārāk augsta, galveno ECB procentu likmju paaugstināšana palīdz vidējā termiņā panākt inflācijas atgriešanos mūsu 2 % mērķa līmenī.

Mēs arī rūpīgi uzraugām inflācijas gaidas – pašlaik inflācija rada iedzīvotājiem spriedzi, un daudzi ir nobažījušies, ka tā saglabāsies ilgstoši. Procentu likmju paaugstināšana palīdz mums raidīt signālu, ka mēs neļausim inflācijai saglabāties virs 2 % līmeņa, un tas palīdz saglabāt kontroli pār inflācijas gaidām.

Centrālās bankas reizēm mēdz iegādāties aktīvus, piemēram, valdības un uzņēmumu obligācijas, lai samazinātu ilgāka termiņa procentu likmes, pastāvot riskam, ka inflācija saglabāsies zema. Šīs aktīvu iegādes labvēlīgi ietekmē tautsaimniecību, jo stimulē patēriņu un ieguldījumus, gala rezultātā veicinot cenu spiediena rašanos un liekot inflācijai atgriezties 2 % mērķa līmenī.

Inflācijas kāpuma dēļ ECB kopš 2022. gada jūlija vairs neveic neto iegādes un, sākot ar 2023. gada jūliju, ir nolēmusi pārtraukt atkārtotu ieguldīšanu aktīvu iegādes programmas ietvaros.  

Savu jauno monetārās politikas stratēģiju mēs publicējām 2021. gada 8. jūlijā. Kopš iepriekšējā stratēģijas izvērtējuma 2003. gadā eurozonas tautsaimniecībā un pasaules tautsaimniecībā notikušas būtiskas pārmaiņas. Darba ražīguma krituma, demogrāfiskās situācijas pārmaiņu un finanšu krīzes seku ietekmes dēļ mums kļuvis grūtāk sasniegt savus mērķus, tikai mainot monetārās politikas procentu likmes. Turklāt izaicinājumus monetārās politikas īstenošanai rada arī globalizācija, digitalizācija, draudi vides ilgtspējai un pārmaiņas finanšu sistēmā.

Lai gan mūsu uzdevums ir noteikts Līgumos, monetārās politikas stratēģijas izstrāde ir mūsu pašu ziņā. Stratēģijā izklāstīts, kā mēs gatavojamies sasniegt savu galveno mērķi saglabāt cenu stabilitāti eurozonā, izmantojot atbilstošu monetārās politikas instrumentu kopumu. Jaunās stratēģijas ietvaros ECB noteikusi simetrisku 2 % inflācijas mērķi, kas nozīmē, ka par šo mērķrādītāju zemāka inflācija ir tikpat nevēlama kā pārāk augsta inflācija.

Vai jūs vēlētos uzzināt vairāk par monetārās politikas instrumentiem, pasākumiem un lēmumiem?

Vai jūs vēlētos uzzināt vairāk par svarīgākajiem stratēģijas izvērtējuma secinājumiem?

Eiropas banku uzraudzības mērķis ir panākt Eiropas banku sistēmas drošību un noturību, vairot finanšu integrāciju un stabilitāti un nodrošināt konsekventu uzraudzību.

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) ir banku uzraudzības sistēma Eiropā. To veido ECB banku uzraudzības funkcija un nacionālās uzraudzības iestādes iesaistītajās valstīs.

Mēs mudinām ikvienu ziņot par iespējamiem Savienības tiesību normu pārkāpumiem tieši mums, izmantojot mūsu trauksmes cēlēju platformu. ECB nodrošina pienācīgu aizsardzību gan tiem, kas ziņo par pārkāpumiem, gan apsūdzētajām personām, kā arī gādā par visu saistīto personas datu aizsardzību.

Mēs ECB uzskatām, ka ir vitāli svarīgi, lai informācija būtu pieejama. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai mūsu darbība būtu pēc iespējas caurredzama, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti attiecībā uz to, kā ECB pilda savus uzdevumus.

Informāciju par atsevišķām uzraudzītajām bankām konkrēti aizsargā vairākas dienesta noslēpuma prasības, kas izklāstītas Eiropas tiesību aktos (piemēram, Kapitāla prasību direktīvā).

Piekļuvi ECB dokumentiem regulē 2004. gada 4. marta Lēmums ECB/2004/3 (ar grozījumiem). Saskaņā ar mūsu apņemšanos nodrošināt atklātību un caurredzamību, esam izveidojuši dokumentu publisko reģistru, tādējādi atvieglojot un veicinot pētniecību.

ECB tieši uzraudzītās bankas dēvē par nozīmīgajām iestādēm, savukārt netieši uzraudzītās bankas – par mazāk nozīmīgajām iestādēm.

Uzraugi novērtē riskus, kas apdraud bankas, un pārbauda, vai tās veikušas visus nepieciešamos pasākumus, lai pienācīgi pārvaldītu šos riskus. To dēvē par uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process; SREP), un tā mērķis ir dot iespēju konsekventi novērtēt banku riska profilu un pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem uzraudzības pasākumiem.

Uzraugi izmanto stresa testus, lai novērtētu, cik labi bankas spēj tikt galā ar finanšu un ekonomiskajiem šokiem. Stresa testu rezultāti palīdz uzraugiem identificēt banku ievainojamības aspektus un agrīnā posmā risināt tos uzraudzības dialoga ietvaros.

Ņemot vērā nesenos notikumus pandēmijas laikā un Krievijas iebrukumu Ukrainā, aizsargāt kritiskos pakalpojumus pret uzbrukumiem un darbības pārtraukumiem kļuvis vēl svarīgāk. Lai padarītu ES finanšu nozari spēcīgāku un vairotu tās digitālo noturību, ECB pārbauda banku pakļautību IT riskiem un novērtē to risku pārvaldības spējas. Tas tiek darīts, izmantojot ECB kiberdrošības incidentu ziņošanas ietvaru un pārskatot banku atbildes uz IT riska anketu, ko tās aizpilda katru gadu. ECB 2024. gadā arī uzsāk tematisku kibernoturības stresa testu, kura mērķis ir pārbaudīt, kā bankas spēj reaģēt uz sekmīgu kiberuzbrukumu un atgūties no tā.

ECB var noteikt sankcijas, proti, uzlikt naudas sodus nozīmīgajām bankām, kuras pārkāpj tieši piemērojamos ES tiesību aktus vai ECB lēmumus un regulas. Ja tiek pārkāpti valsts tiesību akti, ar kuriem īsteno ES direktīvas, pārkāpumus izdara fiziskas personas vai jāpiemēro sods, kas nav naudas sods, ECB var pieprasīt, lai atbilstošo procedūru uzsāktu attiecīgā nacionālā kompetentā iestāde (NKI). NKI veic šīs procedūras un pieņem lēmumu par attiecīgajiem sodiem saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

Sankcijas, ko ECB piemērojusi uzraudzības uzdevumu ietvaros, tiek publicētas ECB interneta vietnē.

Euro ieviešana bija iespaidīgs sasniegums, kas apvienoja Eiropas iedzīvotājus, ļaujot tiem daudz ērtāk un drošāk ceļot, studēt un strādāt ārvalstīs. Māstrihtas līgums bija viens no būtiskākajiem Eiropas integrācijas procesa pavērsiena punktiem, un tas arī sagatavoja ceļu vienotās valūtas ieviešanai.

ECB pēta iespēju ieviest digitālo euro. Tas būtu elektronisks Eurosistēmas emitēts naudas veids. Tā būtu centrālās bankas nauda, tāpēc tā būtu bezriska nauda. Pašlaik skaidrā nauda ir vienīgā centrālās bankas nauda, ko izmanto neliela apjoma maksājumiem. Digitālais euro būtu papildu veids, kā veikt maksājumus euro, kas nevis aizstātu skaidro naudu, bet gan papildinātu to. To varētu konvertēt (attiecībā 1:1) visos pārējos euro veidos, piemēram, banknotēs.

Digitālais euro apvienotu digitālā maksāšanas līdzekļa efektivitāti ar centrālās bankas naudas drošību. Tas palīdzētu ES saglabāt neatkarību no digitālajiem maksāšanas līdzekļiem, kas emitēti ārpus eurozonas un tiek no turienes kontrolēti. Tas arī nodrošinātu finanšu stabilitāti un monetāro suverenitāti, kā arī palīdzētu saglabāt uzticēšanos maksājumiem digitālajā laikmetā.

Kriptoaktīvi būtiski atšķiras no centrālās bankas naudas – to cenas ir ārkārtīgi svārstīgas, tāpēc tos grūti izmantot kā maksāšanas līdzekli vai norēķinu vienību. Kriptoaktīviem nav patiesas vērtības, un tos nenodrošina neviena valsts iestāde. Līdzīgas bažas attiecas arī uz stabilajām kriptomonētām – arī to drošība galu galā ir atkarīga no iestādes, kas tos emitējusi, un to pamatā esošajiem aktīviem. Tās atkarīgas arī no tā, vai to emitents izpildīs savu solījumu laika gaitā saglabāt monētu vērtību stabilu. Savukārt digitālais euro būtu centrālās bankas nauda. Tas nozīmē, ka to emitētu centrālā banka un tā mērķis būtu apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Digitālais euro respektētu privātumu, turklāt būtu arī bezriska nauda.

Eurosistēmas eksperti noteikuši vairākas pamatprasības, lai palīdzētu mums saprast, kā varētu izskatīties digitālais euro. Šīs pamatprasības ietver vieglu pieejamību, noturību, drošību, efektivitāti, privātumu un atbilstību tiesību aktiem. Digitālais euro tiktu veidots tā, lai tas būtu savietojams ar esošajiem maksājumu pakalpojumiem, veicinot Eiropas mēroga maksājumu veikšanu un citu pakalpojumu sniegšanu patērētājiem.

Eurosistēma nav ieinteresēta individuālu lietotāju maksājumu informācijas vākšanā, maksāšanas paradumu izsekošanā un šādu datu sniegšanā valdības aģentūrām un citām valsts institūcijām.

Jādomā, ka, sākot izmantot digitālā euro pakalpojumus, būtu jāveic lietotāja identifikācija, taču vienalga iespējams garantēt augsta līmeņa privātumu saistībā ar veiktajiem maksājumiem.

Euro banknotes ir taustāms un pamanāms Eiropas vienotības simbols, un mūsu pienākums ir tās aktualizēt. Regulārā banknošu izstrādes procesa ietvaros un 20 gadus pēc sākotnējās euro ieviešanas pienācis laiks pārskatīt euro banknošu dizainu.

ECB 2021. gada decembrī sāka izskatīt idejas jaunai banknotes tēmai, tā sperot pirmo soli jauna euro banknošu dizaina izstrādē, lai padarītu tās saistošākas Eiropas iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot, ka banknotēs un to pretviltošanas elementos izmantota labākā pieejamā tehnoloģija.

Jaunā dizaina izstrādes procesā ietverti divi secīgi posmi – jaunas tēmas izvēle un jauna dizaina izstrāde. Procesa gaitā tiek iesaistīta plaša sabiedrība, un sabiedriskās domas aptaujas veic gan ECB, gan atsevišķs izpētes uzņēmums.

Pašlaik tiek prognozēts, ka ECB Padome par jauno euro banknošu dizainu lems 2026. gadā.

500 euro banknotes vairs netiek izlaistas. Taču tās joprojām ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, un tādējādi jūs tās varat turpināt izmantot kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzekli.

Euro banknošu attēlus drīkst izmantot neprofesionālos nolūkos bez iepriekšējas mūsu atļaujas ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi spēkā esošie noteikumi (īpaši Lēmuma ECB/2013/10 2. pants), lai nodrošinātu, ka atveidojumus nevar noturēt par īstām banknotēm (jo tas grautu uzticēšanos euro).

Ja vēlaties profesionālos nolūkos izmantot augstas izšķirtspējas euro banknošu attēlus, jums jāsazinās ar mums, rakstot uz adresi Euro-Banknotes-Images@ecb.europa.eu, lai varam izvērtēt jūsu gadījumu. Ja jūsu pieprasījums tiks apstiprināts, jums tiks nosūtīti attiecīgie elektroniskie attēli.

TARGET pakalpojumi ir vairāki pakalpojumi, kurus izstrādā un nodrošina Eurosistēma, un tie nodrošina brīvu naudas, vērtspapīru un nodrošinājuma plūsmu visā Eiropā.

Šie finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumi ietver T2 (liela apjoma maksājumu norēķiniem), T2V (vērtspapīru norēķiniem), TIPS (neliela apjoma ātrajiem maksājumiem) un ECMS (nodrošinājuma pārvaldībai). Visos šajos pakalpojumos norēķini tiek veikti, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus. T2 ir gan centrālo banku, gan komercbanku visbiežāk izmantotā platforma liela apjoma maksājumiem.

Lūdzam ņemt vērā, ka ECB un nacionālās centrālās bankas nevar sniegt informāciju par atsevišķu eurozonas iekšējo vai starptautisko bankas pārskaitījumu statusu. 

TIPS ir TARGET pakalpojums, kuru ECB un nacionālās centrālās bankas sāka sniegt 2018. gadā. Tas ļauj maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem visu diennakti piedāvāt reālā laika naudas pārvedumus. TIPS tagad ļauj veikt ātros maksājumus ātri un droši.

Kas ir mūsu skaidrās naudas stratēģija? Kāpēc skaidrā nauda ir būtiska? Kā vēlas maksāt eurozonas iedzīvotāji?

Kāpēc maksājumu sistēmas ir tik svarīgas?

Mēs ECB esam ļoti ieinteresēti savu pilnvaru ietvaros novērst klimata riskus. Klimata pārmaiņas mums ir svarīgas, jo tās ietekmē tautsaimniecību, kas savukārt ietekmē mūsu mērķi nodrošināt cenu stabilitāti. Tās ietekmē arī to, kā mēs uzraugām bankas un kā mēs pārvaldām savus klimata pārmaiņu riskus.

Informāciju par to, kā ECB risina klimata pārmaiņu jautājumu, mēs regulāri publicējam savās interneta vietnēs.

ECB 2020. un 2021. gadā īstenoja monetārās politikas un banku uzraudzības pasākumu kopumu, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz eurozonas tautsaimniecību un sniegtu atbalstu visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Sīkāku informāciju par pasākumiem, ko ECB banku uzraudzības funkcija 2020. un 2021. gadā veica saistībā ar pandēmiju, sk. bieži uzdotajos jautājumos.

Viens no šiem monetārās politikas pasākumiem bija Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programma (PĀAIP) – aktīvu iegādes programma, kas tika uzsākta 2020. gada martā. PĀAIP mērķis bija gādāt, lai iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības ar labvēlīgiem nosacījumiem varētu piekļūt nepieciešamajiem līdzekļiem, palīdzot tautsaimniecībai pārvarēt pandēmijas radītos izaicinājumus.

2022. gada 10. februārī mēs paziņojām par pēdējo bankām joprojām pieejamo palīdzības pasākumu pārtraukšanu.