PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 15. jūnijā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Inflācija ir samazinājusies, bet paredzams, ka tā joprojām pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Tāpēc Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem.

Šodien veiktā procentu likmju paaugstināšana atspoguļo mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Saskaņā ar jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm Eurosistēmas speciālisti sagaida, ka kopējā inflācija 2023. gadā vidēji būs 5.4 %, 2024. gadā – 3.0 % un 2025. gadā – 2.2 %. Cenu pamatspiediena rādītāji joprojām ir spēcīgi, lai gan daži no tiem liecina par pirmajām samazināšanās pazīmēm. Speciālisti koriģējuši un paaugstinājuši inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) iespēju aplēses, īpaši šim un nākamajam gadam, kas skaidrojams ar pārsteidzošo rādītāju paaugstināšanos pagātnē un stabilā darba tirgus ietekmi uz inflācijas sarukuma ātrumu. Tagad paredzams, ka tā 2023. gadā sasniegs 5.1 % un pēc tam samazināsies līdz 3.0 % 2024. gadā un līdz 2.3 % 2025. gadā. Speciālisti nedaudz pazeminājuši tautsaimniecības izaugsmes iespēju aplēses šim un nākamajam gadam. Tagad paredzama tautsaimniecības izaugsme par 0.9 % 2023. gadā, par 1.5 % 2024. gadā un par 1.6 % 2025. gadā.

Vienlaikus notiek spēcīga mūsu agrāko procentu likmju paaugstinājumu transmisija uz finansēšanas nosacījumiem, un pamazām tie sāk ietekmēt visu tautsaimniecību. Aizņemšanās izmaksas krasi palielinājušās, un aizdevumu atlikuma kāpuma temps palēninās. Stingrāki finansēšanas nosacījumi ir galvenais iemesls, kāpēc paredzams, ka inflācija turpinās sarukt, tuvojoties mūsu mērķim, jo gaidāms, ka tie arvien vairāk ierobežos pieprasījumu.

Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī, lai savlaicīgi panāktu inflācijas atbilstību 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam, un tiks noturētas šajā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm arī turpmāk būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Padome apstiprina, ka tā pārtrauks atkārtotu ieguldīšanu aktīvu iegādes programmas ietvaros, sākot ar 2023. gada jūliju.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Euro zonas tautsaimniecība pēdējo mēnešu laikā stagnējusi. Samazinoties privātajam un valsts patēriņam, tā 2023. gada 1. ceturksnī sarukusi par 0.1 % (tāpat kā pagājušā gada 4. ceturksnī). Domājams, ka īstermiņā saglabāsies vāja tautsaimniecības izaugsme, bet šā gada laikā tā nostiprināsies, inflācijai krītoties un piegādes pārrāvumiem turpinot mazināties. Apstākļi dažādās tautsaimniecības nozarēs ir neviendabīgi. Apstrādes rūpniecībā aktivitāte turpina pavājināties, kas daļēji skaidrojams ar mazāku globālo pieprasījumu un stingrākiem finansēšanas nosacījumiem euro zonā, savukārt pakalpojumu nozare joprojām ir noturīga.

Darba tirgus joprojām ir spēcīgas dinamikas avots. Šā gada 1. ceturksnī tika radīts gandrīz 1 milj. jaunu darba vietu, un aprīlī bezdarba līmenis bija vēsturiski zemā līmenī (6.5 %). Pieaudzis arī vidēji nostrādāto stundu skaits, lai gan tas joprojām ir nedaudz zemāks par līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Izzūdot enerģijas krīzei, valdībām bez kavēšanās un saskaņoti jāierobežo attiecīgie atbalsta pasākumi, lai izvairītos no inflācijas spiediena palielināšanās vidējā termiņā, kas radītu nepieciešamību pēc spēcīgākas monetārās politikas reakcijas. Fiskālā politika jānosaka tā, lai tā uzlabotu mūsu tautsaimniecības produktivitāti un pakāpeniski samazinātu augsto valsts parāda līmeni. Politika, kas vērsta uz euro zonas piegādes kapacitātes uzlabošanu, īpaši enerģētikas sektorā, arī var palīdzēt samazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Nepieciešams drīzumā pabeigt ES ekonomiskās pārvaldības regulējuma reformu.

Inflācija

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi inflācija maijā turpināja kristies, sasniedzot 6.1 % (aprīlī – 7.0 %). Kritums bija visaptverošs. Enerģijas cenu inflācija aprīlī pieauga, bet maijā, atkal atsākoties krituma tendencei, tā bija negatīva. Pārtikas cenu inflācija atkal samazinājās, bet joprojām bija augsta (12.5 %).

Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) maijā pazeminājās otro mēnesi pēc kārtas, sasniedzot 5.3 % (aprīlī – 5.6 %). Preču cenu inflācijas kritums turpinājās, un tā sasniedza 5.8 % (aprīlī – 6.2 %). Pirmo reizi vairāku mēnešu laikā bija vērojama pakalpojumu cenu inflācijas pazemināšanās (no 5.2 % līdz 5.0 %). Cenu pamatspiediena rādītāji joprojām ir spēcīgi, lai gan daži no tiem liecina par pirmajām samazināšanās pazīmēm.

Agrākais enerģijas izmaksu kāpums joprojām izraisa cenu paaugstināšanos visā tautsaimniecībā. Inflācijas kāpumu veicina arī atliktais pieprasījums tautsaimniecības atkalatvēršanās rezultātā, īpaši pakalpojumu nozarē. Par arvien nozīmīgāku inflācijas avotu kļūst darba samaksas spiediens, lai gan tas daļēji atspoguļo vienreizējus maksājumus. Šā gada 1. ceturksnī atlīdzība vienam nodarbinātajam pieauga par 5.2 % un vienošanās ceļā noteiktā darba samaksa – par 4.3 %. Turklāt dažās nozarēs uzņēmumiem izdevies saglabāt relatīvi lielu peļņu, īpaši tajās nozarēs, kurās pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu. Lai gan vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju pašlaik atrodas aptuveni 2 % līmenī, daži rādītāji joprojām ir augsti un rūpīgi jāmonitorē.

Risku novērtējums

Ekonomiskās izaugsmes un inflācijas perspektīva joprojām ir ļoti nenoteikta. Izaugsmi apdraudošie lejupvērstie riski ietver Krievijas neattaisnojamo karu pret Ukrainu un plašākas ģeopolitiskās spriedzes palielināšanos, kas varētu sadrumstalot globālo tirdzniecību un tādējādi nelabvēlīgi ietekmēt euro zonas tautsaimniecību. Izaugsmes temps arī varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas ietekme būs spēcīgāka, nekā paredzēts. Spriedzes atjaunošanās finanšu tirgos varētu izraisīt vēl stingrāku finansēšanas nosacījumu noteikšanu, nekā gaidīts, pavājinot konfidenci. Arī vājāka pasaules tautsaimniecības izaugsme varētu turpmāk mazināt euro zonas ekonomisko aktivitāti. Tomēr izaugsme varētu būt straujāka, nekā paredzēts, ja spēcīgā darba tirgus un sarūkošās nenoteiktības rezultātā augtu iedzīvotāju un uzņēmumu konfidence un tēriņi.

Augšupvērstie riski, kas apdraud inflāciju, ietver iespējamo augšupvērstā spiediena atjaunošanos uz energoresursu un pārtikas izmaksām, arī saistīti ar Krievijas karu pret Ukrainu. Ilgstoša inflācijas gaidu paaugstināšanās virs mūsu mērķrādītāja vai spēcīgāks darba samaksas vai peļņas maržu kāpums, nekā gaidīts, arī varētu paaugstināt inflāciju, t. sk. arī vidējā termiņā. Nesen vairākās valstīs panāktās vienošanās par algām palielinājušas augšupvērstos riskus, kas apdraud inflāciju. Savukārt finanšu tirgu spriedzes atjaunošanās varētu izraisīt straujāku inflācijas kritumu, nekā prognozēts. Vājāks pieprasījums, piemēram, sakarā ar spēcīgāku monetārās politikas transmisiju arī varētu izraisīt cenu spiediena pavājināšanos, īpaši vidējā termiņā. Turklāt inflācijas samazināšanās būtu straujāka, ja sarūkošās enerģijas cenas un mazāks pārtikas cenu kāpums ātrāk, nekā pašlaik gaidīts, atspoguļotos citu preču un pakalpojumu cenās.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Stingrāka monetārā politika, ko piemērojam, joprojām atspoguļojas bezriska procentu likmēs un plašākos finansēšanas nosacījumos. Banku finansēšanas nosacījumi ir stingrāki, un kredīti uzņēmumiem un mājsaimniecībām sadārdzinās. Aprīlī aizdevumu procentu likmes sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā 10 gadu laikā (uzņēmumiem izsniegto aizdevumu procentu likme bija 4.4 % un hipotēku kredītu procentu likme – 3.4 %).

Šādas augstākas aizņēmumu procentu likmes apvienojumā ar stingrākiem kredītu piedāvājuma nosacījumiem un mazāku kredītu pieprasījumu vēl vairāk vājinājušas kreditēšanas dinamiku. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu atlikuma gada kāpuma temps aprīlī atkal samazinājās (līdz 4.6 %). Mēneša pārmaiņas caurmērā bijušas negatīvas kopš novembra. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps aprīlī bija 2.5 %, palielinoties vien nedaudz salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Vāja banku veiktā kreditēšana un Eurosistēmas bilances samazināšanās noteica turpmāku plašās naudas rādītāja gada pieauguma tempa kritumu (aprīlī – 1.9 %). Plašās naudas rādītāja mēneša pārmaiņas ir negatīvas kopš decembra.

Atbilstoši mūsu monetārās politikas stratēģijai Padome padziļināti novērtēja monetārās politikas un finanšu stabilitātes mijiedarbību. Finanšu stabilitātes perspektīva kopš 2022. gada decembrī veiktā iepriekšējā novērtējuma joprojām ir sarežģīta. Stingrāki finansēšanas nosacījumi palielina banku finansējuma izmaksas un neatmaksāto aizdevumu kredītrisku. Šie faktori kopā ar neseno spriedzi ASV banku sistēmā varētu radīt sistēmisko stresu un īstermiņā vājināt tautsaimniecības izaugsmi. Vēl viens faktors, kas mazina finanšu sektora noturību, ir nekustamā īpašuma tirgu lejupslīde, ko varētu pastiprināt augstākas kreditēšanas izmaksas un bezdarba līmeņa paaugstināšanās. Vienlaikus euro zonas bankām ir spēcīgas kapitāla un likviditātes pozīcijas, kas mazina šos finanšu stabilitātes riskus. Makroprudenciālā politika joprojām ir pirmā aizsardzības līnija pret finanšu ievainojamības pastiprināšanos.

Secinājums

Inflācija ir samazinājusies, bet paredzams, ka tā joprojām pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta. Tāpēc Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem saskaņā ar mūsu apņemšanos nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī.

Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī, lai savlaicīgi panāktu inflācijas atbilstību 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam, un tiks noturētas šajā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm arī turpmāk būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.