PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 2. februārī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Vispirms vēlamies apsveikt Horvātiju ar pievienošanos euro zonai 2023. gada 1. janvārī. Mēs arī sirsnīgi sveicam Hrvatska narodna banka prezidentu Borisu Vujčiču Padomes sastāvā. Tagad pastāstīsim par šīsdienas sanāksmes rezultātiem.

Padome turēsies pie uzsāktā kursa, kas ietver būtisku procentu likmju paaugstināšanu stabilā tempā, saglabājot tās līmenī, kas ir pietiekami ierobežojošs, lai savlaicīgi panāktu, ka inflācija atkal atbilst 2% vidējā termiņa mērķrādītājam. Tādējādi Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem, un mēs sagaidām, ka tās tiks paaugstinātas arī turpmāk. Ņemot vērā pamatinflācijas spiedienu, mēs paredzam, ka nākamajā monetārās politikas sanāksmē martā paaugstināsim procentu likmes vēl par 50 bāzes punktiem un tad novērtēsim monetārās politikas turpmāko virzību. Noturot procentu likmes ierobežojošā līmenī, inflācija laika gaitā samazināsies, jo saruks pieprasījums, kā arī tiks nodrošināta aizsardzība pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku. Jebkurā gadījumā mūsu turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.

Padome šodien arī pieņēma lēmumu par Eurosistēmas aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumu samazināšanas kārtību. Kā tika paziņots decembrī, AIP portfelis laikā no 2023. gada marta sākuma līdz jūnija beigām samazināsies vidēji par 15 mljrd. euro mēnesī un turpmākais portfeļa samazināšanās temps tiks noteikts vēlāk. Tiks veikta daļēja atkārtota ieguldīšana, kas pamatā atbildīs pašreizējai praksei. Konkrētāk, tas, kādas summas joprojām tiks atkārtoti ieguldītas, tiks noteikts proporcionāli katras AIP sastāvā ietilpstošās programmas ietvaros dzēsto vērtspapīru īpatsvaram un valsts sektora vērtspapīru iegādes programmas (VSAIP) ietvaros – proporcionāli dzēsto vērtspapīru īpatsvaram jurisdikciju, kā arī valstu un starpvalstu emitentu dalījumā. Attiecībā uz uzņēmumu obligāciju iegādēm, veicot atkārtotu ieguldīšanu, mēs lielā mērā orientēsimies uz emitentiem ar labākiem klimata rādītājiem. Neskarot mūsu cenu stabilitātes mērķi, šī pieeja veicinās Eurosistēmas uzņēmumu obligāciju turējumu pakāpenisku dekarbonizāciju atbilstoši Parīzes nolīguma mērķiem.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē. Sīkāka informācija par AIP turējumu samazināšanas kārtību sniegta atsevišķā paziņojumā presei, kas tiks publicēts plkst. 15.45 pēc Viduseiropas laika.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Saskaņā ar Eurostat provizorisko ātro aplēsi euro zonas tautsaimniecība 2022. gada 4. ceturksnī pieaugusi par 0.1%. Lai gan šis rezultāts pārsniedz Eurosistēmas speciālistu decembra iespēju aplēsi, tas nozīmē, ka ekonomiskā aktivitāte kopš 2022. gada vidus būtiski palēninājusies, un gaidāms, ka tuvākajā laikā tā saglabāsies vāja. Ierobežota globālā aktivitāte un liela ģeopolitiskā nenoteiktība, īpaši sakarā ar Krievijas neattaisnojamo karu pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, turpina darboties kā euro zonas izaugsmi kavējoši faktori. Kopā ar augsto inflāciju un stingrākiem finansēšanas nosacījumiem šie kavējošie faktori mazina tēriņus un ražošanu, īpaši apstrādes rūpniecības nozarē.

Taču piegādes problēmas pamazām izzūd, izdevies lielākā mērā nodrošināt gāzes piegādes, uzņēmumi joprojām strādā pie uzkrājušos pasūtījumu izpildes un konfidence uzlabojas. Turklāt izlaides apjoms pakalpojumu sektorā bijis noturīgs. To turpinājusi veicināt atkalatvēršanās ietekme un lielāks pieprasījums pēc brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm. Paredzams, ka arī darba samaksas kāpums un nesenais enerģijas cenu kritums mazinās pirktspējas zudumu, ar ko daudzi iedzīvotāji saskārušies augstās inflācijas dēļ. Tas savukārt veicinās patēriņu. Kopumā tautsaimniecība izrādījusies noturīgāka, nekā gaidīts, un, domājams, atveseļosies turpmāko ceturkšņu laikā.

Bezdarbs 2022. gada decembrī saglabājies vēsturiski zemākajā līmenī (6.6%). Tomēr darbavietu radīšanas temps var kļūt lēnāks, un nākamajos ceturkšņos iespējams bezdarba kāpums.

Valsts atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir pasargāt tautsaimniecību no augsto enerģijas cenu ietekmes, jābūt īslaicīgiem un vērstiem uz to, lai saglabātu stimulus patērēt mazāk enerģijas. Konkrētāk, enerģijas krīzei kļūstot mazāk akūtai, svarīgi bez kavēšanās atbilstoši enerģijas cenu kritumam un saskaņoti sākt ierobežot šos pasākumus. Jebkuri šādi pasākumi, kas neatbilst šiem principiem, varētu pastiprināt inflācijas spiedienu, radot nepieciešamību pēc spēcīgākas monetārās politikas reakcijas. Turklāt atbilstoši ES ekonomiskās pārvaldības regulējumam fiskālajai politikai jābūt vērstai uz mūsu tautsaimniecības produktivitātes uzlabošanu un pakāpenisku augstā valsts parāda līmeņa samazināšanu. Politika, kas vērsta uz euro zonas piegādes kapacitātes uzlabošanu, īpaši enerģētikas sektorā, var palīdzēt samazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Tāpēc valdībām strauji jāīsteno ieguldījumu un strukturālo reformu plāni "Nākamās paaudzes ES" programmas ietvaros. Nepieciešams ātri pabeigt ES ekonomiskās pārvaldības regulējuma reformu.

Inflācija

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi, kas aprēķināta, izmantojot Eurostat aplēses Vācijai, inflācija janvārī bijusi 8.5%. Tas nozīmē, ka tā bijusi par 0.7 procentu punktiem zemāka nekā decembrī galvenokārt atkārtota strauja enerģijas cenu krituma dēļ. Uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji liecina, ka turpmākajos gados enerģijas cenas būs ievērojami zemākas, nekā tika gaidīts mūsu iepriekšējās sanāksmes laikā. Pārtikas cenu inflācija nedaudz palielinājusies (līdz 14.1%), jo agrākais enerģijas un citu pārtikas ražošanas izejvielu cenu kāpums joprojām atspoguļojas patēriņa cenās.

Saglabājas spēcīgs cenu spiediens. To daļēji nosaka augsto enerģijas cenu ietekme visā tautsaimniecībā. Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) janvārī saglabājusies 5.2% līmenī, neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija palielinājusies līdz 6.9% un pakalpojumu cenu inflācija sarukusi līdz 4.2%. Arī citi pamatinflācijas rādītāji joprojām ir augsti. Valdības īstenotie pasākumi, lai kompensētu mājsaimniecībām augstās enerģijas cenas, mazinās inflāciju 2023. gadā, taču gaidāms, ka pēc to pārtraukšanas inflācija paaugstināsies. Vienlaikus dažu šo pasākumu apjoms atkarīgs no enerģijas cenu attīstības, un to gaidāmais devums inflācijā ir īpaši neskaidrs.

Lai gan piegādes problēmas pamazām samazinās, to novēlotā ietekme joprojām palielina preču cenu inflāciju. Tas attiecas arī uz pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu atcelšanu – lai gan tie vājina atliktā pieprasījuma ietekmi, tie arī palielina cenas, īpaši pakalpojumu sektorā.

Darba samaksas pieaugums kļūst straujāks. To veicina stabils darba tirgus. Sarunās par atalgojuma palielināšanu par galveno tematu kļūst darba samaksas zināma izlīdzināšana, lai kompensētu augsto inflāciju. Vienlaikus nesenie dati par darba samaksas dinamiku atbilst Eurosistēmas speciālistu decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju pašlaik atrodas aptuveni 2% līmenī, taču tie pastāvīgi jāmonitorē.

Risku novērtējums

Riski, kas apdraud tautsaimniecības attīstības perspektīvu, kļuvuši līdzsvarotāki. Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem joprojām ir būtisks lejupvērsts risks, kas apdraud tautsaimniecību un atkal varētu paaugstināt enerģijas un pārtikas cenas. Iespējams vēl viens euro zonas izaugsmi kavējošs faktors, ja pasaules tautsaimniecības izaugsmes sarukums izrādīsies straujāks par gaidīto. Turklāt atveseļošanās būtu apgrūtināta, ja pandēmija atkal saasinātos un izraisītu atkārtotus piegādes pārrāvumus. Tomēr enerģijas šoks varētu beigties ātrāk, nekā gaidīts, un euro zonas uzņēmumi varētu straujāk pielāgoties sarežģījumiem starptautiskajā vidē. Tādējādi tiktu veicināta straujāka izaugsme, nekā pašlaik tiek gaidīts.

Inflācijas perspektīvas riski arī kļuvuši līdzsvarotāki, īpaši īstermiņā. Runājot par augšupvērstiem riskiem, pastāvošā spiediena izplatīšanās īstermiņā joprojām varētu izraisīt cenu kāpumu mazumtirdzniecībā. Turklāt straujāka, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanās Ķīnā varētu no jauna izraisīt izejvielu cenu un ārējā pieprasījuma palielināšanos. Tādi iekšzemes faktori kā ilgstošs inflācijas gaidu kāpums, kas pārsniedz mūsu mērķa līmeni, vai spēcīgāks darba samaksas kāpums, nekā gaidīts, varētu ietekmēt inflācijas palielināšanos arī vidējā termiņā. Runājot par lejupvērstiem riskiem, ja turpināsies nesenais enerģijas cenu kritums, tas varētu palēnināt inflācijas pieaugumu straujāk, nekā gaidīts. Šis lejupvērstais enerģijas komponenta spiediens tādējādi varētu nozīmēt vājāku pamatinflācijas dinamiku. Turpmāka pieprasījuma pavājināšanās arī varētu palīdzēt mazināt cenu spiedienu vairāk, nekā pašlaik gaidīts, īpaši vidējā termiņā.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Nosakot stingrāku monetāro politiku, turpina palielināties tirgus procentu likmes un sadārdzinās privātā sektora kreditēšana. Pēdējos mēnešos spēji sarucis banku aizdevumu apjoms uzņēmumiem. To daļēji nosaka krājumu finansēšanas vajadzību sarukums. Taču tas arī atspoguļo mazāku pieprasījumu pēc aizdevumiem ieguldījumu finansēšanai uzņēmējdarbībā saistībā ar spēju banku aizdevumu procentu likmju kāpumu un būtiski stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas atainojas arī mūsu jaunākajā banku veiktās kreditēšanas apsekojumā. Mājsaimniecību kreditēšanas temps arī turpina palēnināties, atspoguļojot kredītu procentu likmju kāpumu, stingrākus kreditēšanas nosacījumus un strauju pieprasījuma kritumu pēc hipotēku kredītiem. Samazinoties aizdevumu izsniegšanas tempam, strauji sarūk arī naudas pieauguma temps, īpaši samazinoties tā likvīdākajām sastāvdaļām, t.sk. noguldījumiem uz nakti, ko tikai daļēji kompensē pāreja uz termiņnoguldījumiem.

Secinājums

Apkopojot var teikt, ka Padome turēsies pie uzsāktā kursa, kas ietver būtisku procentu likmju paaugstināšanu stabilā tempā, saglabājot tās līmenī, kas ir pietiekami ierobežojošs, lai savlaicīgi panāktu, ka inflācija atkal atbilst mūsu 2% vidējā termiņa mērķrādītājam. Tādējādi mēs šodien nolēmām paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem un sagaidām, ka likmes tiks paaugstinātas arī turpmāk. Ņemot vērā pamatinflācijas spiedienu, mēs paredzam, ka nākamajā monetārās politikas sanāksmē martā paaugstināsim procentu likmes vēl par 50 bāzes punktiem un tad novērtēsim monetārās politikas turpmāko virzību. Noturot procentu likmes ierobežojošā līmenī, inflācija laika gaitā samazināsies, jo saruks pieprasījums, kā arī tiks nodrošināta aizsardzība pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku. Turklāt ar 2023. gada marta sākumu mērenā un prognozējamā tempā tiks samazināts AIP portfelis, jo Eurosistēma vairs pilnībā atkārtoti neieguldīs vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus.

Mūsu turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros. Esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija atgriežas mūsu vidējā termiņa inflācijas mērķa līmenī.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.