PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss,

Frankfurte pie Mainas, 2020. gada 10. decembris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Lai gan tautsaimniecības atveseļošanās 3. ceturksnī bija spēcīgāka, nekā gaidīts, un iespējas sākt vakcinēšanu vieš cerības, pandēmija turpina radīt riskus sabiedrības veselībai un euro zonas un pasaules tautsaimniecībai. Covid-19 atkārtots uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojošie pasākumi būtiski mazina euro zonas ekonomisko aktivitāti – gaidāms, ka 2020. gada 4. ceturksnī tā saruks. Lai gan apstrādes rūpniecības sektorā saglabājas augsta aktivitāte, pakalpojumu sektorā tā pamatīgi sarukusi pieaugušo saslimšanas gadījumu skaita un jauno sociālo kontaktu un mobilitātes ierobežojumu dēļ. Vāja pieprasījuma un būtiska darba un preču tirgus atslābuma kontekstā inflācija joprojām ir ļoti zema. Kopumā saņemtie dati un mūsu speciālistu iespēju aplēses liecina, ka pandēmijas īstermiņa ietekme uz tautsaimniecību būs izteiktāka un inflācijas dinamika būs vāja ilgāk, nekā iepriekš bija paredzēts.

Ņemot vērā no jauna uzliesmojušās pandēmijas ekonomiskās sekas, Padome šodien veica šādu monetārās politikas instrumentu pārkalibrēšanu.

Pirmkārt, Padome nolēma nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatinflācijas dinamikā.

Otrkārt, mēs nolēmām palielināt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) kopējo apjomu par 500 mljrd. euro (līdz 1850 mljrd. euro). Mēs arī pagarinājām PĀAIP ietvaros veikto neto iegāžu periodu vismaz līdz 2022. gada marta beigām. Jebkurā gadījumā mēs veiksim neto aktīvu iegādes līdz brīdim, kad Padome uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies.

Mēs īstenosim iegādes PĀAIP ietvaros, lai nodrošinātu labvēlīgus finansēšanas nosacījumus šajā ilgākajā laika posmā. Mēs veiksim iegādes elastīgi atbilstoši tirgus apstākļiem un mūsu mērķis būs novērst to, ka finansēšanas nosacījumi kļūst stingrāki, tādējādi neļaujot ierobežot pandēmijas lejupvērsto ietekmi uz prognozēto inflācijas tendenci. Turklāt iegādes, kas veiktas elastīgi laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā, turpinās veicināt raitu monetārās politikas transmisiju. Ja būs iespējams saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, aktīvu iegāžu plūsmām PĀAIP neto iegāžu periodā nepārsniedzot kopējo apjomu, tas nav jāizmanto pilnībā. Kopējo apjomu iespējams arī pārvērtēt, ja tas nepieciešams labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanai, lai palīdzētu novērst pandēmijas negatīvā šoka ietekmi uz prognozēto inflācijas tendenci.

PĀAIP iegāžu perioda pagarinājums atspoguļo pandēmijas ilgstošo ietekmi uz tautsaimniecību un inflāciju. Tas nodrošina pastāvīgu klātbūtni tirgū un noturīgāku mūsu monetāro stimulu atbalstu. Labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšana pandēmijas periodā palīdzēs samazināt nenoteiktību un vairot konfidenci, tādējādi stimulējot iedzīvotāju patēriņu un ieguldījumus uzņēmējdarbībā un, visbeidzot, atbalstot tautsaimniecības atveseļošanos, kā arī palīdzot kompensēt pandēmijas lejupvērsto ietekmi uz prognozēto inflācijas tendenci.

Mēs arī nolēmām pagarināt PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu vismaz līdz 2023. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas traucējumiem.

Treškārt, Padome nolēma turpmāk pārkalibrēt trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) nosacījumus. Konkrēti mēs nolēmām par divpadsmit mēnešiem (līdz 2022. gada jūnijam) pagarināt periodu, kurā būs piemērojami daudz labvēlīgāki nosacījumi. Laika posmā no 2021. gada jūnija līdz decembrim mēs arī veiksim trīs papildu operācijas. Turklāt mēs nolēmām palielināt kopējo maksimālo summu, ko darījuma partneri varēs aizņemties ITRMO III ietvaros, no 50% līdz 55% no to atbilstošo aizdevumu atlikuma. Lai motivētu bankas saglabāt pašreizējo banku kredītu izsniegšanas līmeni, pārkalibrētie ITRMO III aizņemšanās nosacījumi būs pieejami tikai tām bankām, kuras sasniegušas jaunu aizdevumu izsniegšanas mērķi. Ar pandēmiju saistītā zemu procentu likmju perioda pagarināšana ITRMO III ietvaros, papildu operāciju veikšana un kopējās aizņēmuma summas palielināšana bankām nodrošinās ļoti pievilcīgus finansēšanas nosacījumus. Tas palīdzēs nodrošināt, ka bankas turpinās piedāvāt labvēlīgus kreditēšanas nosacījumus un tām būs augsta likviditāte aizdevumu izsniegšanai mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Ceturtkārt, mēs nolēmām pagarināt 2020. gada 7. un 22. aprīlī apstiprināto nodrošinājuma atvieglojumu pasākumu darbības termiņu līdz 2022. gada jūnijam. Šo pasākumu darbības termiņa pagarināšana ļaus arī turpmāk nodrošināt, ka bankas varēs pilnībā izmantot Eurosistēmas likviditātes operācijas, īpaši pārskatītās ITRMO. Padome pirms 2022. gada jūnija atkārtoti izvērtēs nodrošinājuma atvieglojumu pasākumus, gādājot, lai nelabvēlīgi netiktu ietekmēta Eurosistēmas darījuma partneru dalība ITRMO III operācijās.

Piektkārt, Padome arī nolēma 2021. gadā piedāvāt četras papildu pandēmijas ārkārtas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (PELTRO), kas arī turpmāk nodrošinās efektīvu likviditātes aizsargmehānismu.

Sestkārt, turpināsies neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Mēs joprojām paredzam, ka mēneša neto aktīvu iegādes AIP ietvaros turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas.

Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Septītkārt, Eurosistēmas repo darījumu iespēja centrālajām bankām (EUREP) un visas pagaidu mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas ar ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām tiks pagarinātas līdz 2022. gada martam.

Visbeidzot, mēs nolēmām turpināt regulārās aizdevumu operācijas, izmantojot fiksētas procentu likmes izsoles procedūru ar pilna apjoma piešķīrumu, tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

Atsevišķi paziņojumi presei ar sīkāku informāciju par Padomes apstiprinātajiem pasākumiem tiks publicēti šodien plkst. 15.30 pēc Viduseiropas laika.

Šodien apstiprinātie monetārās politikas pasākumi veicinās labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanu pandēmijas periodā, tādējādi atbalstot kredītu plūsmu visiem tautsaimniecības sektoriem, kas nostiprinās ekonomisko aktivitāti un ļaus saglabāt cenu stabilitāti vidējā termiņā. Vienlaikus saglabājas ļoti liela nenoteiktība par pandēmijas dinamiku un vakcinēšanas uzsākšanas laiku. Mēs arī turpināsim monitorēt valūtas kursa norises saistībā ar to iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa inflācijas perspektīvu. Tāpēc mēs joprojām esam gatavi pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz tās mērķi, atbilstoši mūsu apņēmībai ievērot simetriskuma principu.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Pēc krasa krituma 2020. gada 1. pusgadā euro zonas reālais IKP atsāka strauju kāpumu, 3. ceturksnī pieaugot par 12.5% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, lai gan joprojām bija daudz zemāks nekā pirms pandēmijas. Gaidāms, ka pandēmijas otrais vilnis un ar to saistītā stingrāku ierobežojošo pasākumu ieviešana kopš oktobra vidus izraisīs jaunu būtisku aktivitātes samazināšanos 4. ceturksnī, taču šīs samazināšanās mērogs būs daudz mazāks nekā šā gada 2. ceturksnī.

Ekonomiskās norises dažādos sektoros joprojām ir nevienmērīgas un jauno sociālo kontaktu un mobilitātes ierobežojumu nelabvēlīgā ietekme pakalpojumu nozarē izpaužas smagāk nekā rūpniecības nozarē. Lai gan fiskālās politikas pasākumi nodrošina atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, patērētāji joprojām ir piesardzīgi, ņemot vērā pandēmiju un sekas, ko tā atstāj uz nodarbinātību un ienākumiem. Turklāt bilanču stāvokļa pavājināšanās un nenoteiktība par tautsaimniecības perspektīvu kavē ieguldījumus uzņēmējdarbībā.

Raugoties nākotnē, ziņas par iespējamo vakcinēšanas sākumu vieš lielāku ticību pieņēmumam, ka veselības krīze pamazām beigsies. Taču, lai sasniegtu plašu imunitāti, nepieciešams laiks, un šajā laikā nevar izslēgt iespēju, ka būs vērojami jauni infekcijas uzliesmojumi, kas radīs problēmas sabiedrības veselības jomā un apdraudēs tautsaimniecības perspektīvas. Vidējā termiņā pēc ierobežojošo pasākumu atcelšanas un nenoteiktības izzušanas labvēlīgajiem finansēšanas nosacījumiem, ekspansīvajai fiskālajai nostājai un pieprasījuma pieaugumam vajadzētu veicināt euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots Eurosistēmas speciālistu 2020. gada decembra makroekonomisko iespēju aplēšu euro zonai bāzes scenārijā. Saskaņā ar šīm iespēju aplēsēm gada reālais IKP pieaugs par –7.3% 2020. gadā, 3.9% 2021. gadā, 4.2% 2022. gadā un 2.1% 2023. gadā. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2020. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm ekonomiskās aktivitātes īstermiņa perspektīva koriģēta un pazemināta, bet tiek lēsts, ka vidējā termiņā tā pamatā atveseļosies, sasniedzot līmeni, kas prognozēts septembra iespēju aplēšu bāzes scenārijā.

Kopumā riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, joprojām ir lejupvērsti, tomēr ir nedaudz mazinājušies. Lai gan ziņas, ka tuvā nākotnē varētu tikt uzsākta vakcinācija, vieš optimismu, saglabājas lejupvērsti riski saistībā ar pandēmijas ietekmi uz ekonomiskajiem un finansiālajiem apstākļiem.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas gada inflācija novembrī nav mainījusies (–0.3%). Pamatojoties uz naftas cenu dinamiku un ņemot vērā Vācijā uz laiku samazināto PVN likmi, domājams, ka kopējā inflācija saglabāsies negatīva līdz 2021. gada sākumam. Gaidāms, ka pēc tam tā palielināsies sakarā ar pagaidu PVN likmes samazinājuma atcelšanu Vācijā un augšupvērstajiem enerģijas cenu inflācijas bāzes efektiem. Vienlaikus gaidāms, ka īstermiņā saglabāsies mērens cenu pamatspiediens – to noteiks vājš pieprasījums, īpaši ar tūrismu un ceļošanu saistītajās nozarēs, kā arī zems darba samaksas spiediens un euro kursa kāpums. Pēc pandēmijas ietekmes mazināšanās pieprasījuma atveseļošanās, ko veicinās stimulējoša fiskālā un monetārā politika, vidējā termiņā radīs augšupvērstu spiedienu uz inflāciju. Uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji un uz apsekojumiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji saglabājas zemi.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots Eurosistēmas speciālistu 2020. gada decembra makroekonomisko iespēju aplēšu euro zonai bāzes scenārijā, kas paredz, ka gada inflācija 2020. gadā būs 0.2%, 2021. gadā – 1.0%, 2022. gadā – 1.1% un 2023. gadā – 1.4%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2020. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm inflācijas perspektīva 2020. un 2020. gadam koriģēta un samazināta.

Tagad – par monetāro analīzi. Plašās naudas (M3) gada kāpuma temps 2020. gada oktobrī pamatā nav mainījies (10.5%). Spēcīgo naudas rādītāju kāpumu veicina Eurosistēmas veiktās aktīvu iegādes, kas kļuvušas par galveno naudas piedāvājuma kāpināšanas avotu. Apstākļos, kad naudas līdzekļu turētāju sektors joprojām pastiprināti izvēlas likviditāti un vislikvīdāko naudas formu turēšanas izvēles izmaksas ir zemas, šaurās naudas rādītājs M1 turpina būt galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma kāpums sasniedzis sastinguma fāzi, taču joprojām ir straujāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas. Pēc strauja kāpuma pirmajos pandēmijas mēnešos nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps oktobrī saruka (6.8%; septembrī – 7.1%). Šis sarukums vērojams ārkārtas likviditātes vajadzību samazināšanās, vājas ieguldījumu aktivitātes un uzņēmumiem noteiktu stingrāku kreditēšanas nosacījumu kontekstā, par ko liecina mūsu euro zonas banku veiktās kreditēšanas 2020. gada 3. ceturkšņa apsekojums. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps oktobrī bija 3.1% (tāds pats kā septembrī).

Kopumā mūsu politikas pasākumi kopā ar valstu valdību un Eiropas institūciju veiktajiem pasākumiem joprojām ir vitāli svarīgi, lai uzlabotu banku kreditēšanas apstākļus un piekļuvi finansējumam, īpaši tiem, kurus visvairāk ietekmējušas koronavīrusa pandēmijas sekas.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai veicinātu tautsaimniecības aktivitāti un vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Runājot par fiskālo politiku, joprojām ārkārtīgi svarīga ir vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, ņemot vērā euro zonas tautsaimniecības kraso sarukumu. Fiskālajiem pasākumiem, kas tiek īstenoti, reaģējot uz pandēmijas ārkārtas situāciju, pēc iespējas jābūt vērstiem uz konkrētu mērķi un pēc būtības īslaicīgiem. Vienlaikus zemais uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījums un paaugstinātais risks, ka atveseļošanās varētu aizkavēties, ņemot vērā jaunos izolācijas pasākumus pandēmijas otrā viļņa dēļ, nosaka, ka joprojām nepieciešams valstu fiskālās politikas atbalsts. Eiropadomes apstiprinātie trīs drošības tīkli darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valstīm šajā kontekstā nodrošina būtisku finansējuma atbalstu.

Padome novērtē "Nākamās paaudzes ES" pasākumu kopuma būtisko lomu un uzsver, cik svarīgi ir, lai šie pasākumi bez kavēšanās tiktu īstenoti. Tā mudina dalībvalstis izmantot līdzekļus produktīviem valsts izdevumiem, ko papildina produktivitāti veicinoša strukturālā politika. Tas ļautu "Nākamās paaudzes ES" programmai veicināt ātrāku, spēcīgāku un vienmērīgāku atveseļošanos un vairotu ekonomisko noturību un dalībvalstu tautsaimniecību izaugsmes potenciālu, tādējādi atbalstot monetārās politikas efektivitāti euro zonā. Šāda strukturālā politika ir īpaši svarīga, lai novērstu ilgstošus strukturālos un institucionālos trūkumus un paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.