PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2026. gada 30. aprīlī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Lai gan saņemtā informācija pamatā apstiprina mūsu iepriekšējo novērtējumu par inflācijas perspektīvu, augšupvērstie inflācijas riski un lejupvērstie izaugsmes riski ir pastiprinājušies. Mēs esam apņēmušies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī.

Karadarbība Tuvajos Austrumos izraisījusi spēju enerģijas cenu kāpumu, paaugstinot inflāciju un pasliktinot ekonomisko noskaņojumu. Karadarbības ietekmi uz inflāciju un tautsaimniecības aktivitāti vidējā termiņā noteiks enerģijas cenu šoka intensitāte un ilgums, kā arī tā netiešās un sekundārās ietekmes apmērs. Jo ilgāk turpināsies karadarbība un saglabāsies augstas enerģijas cenas, jo spēcīgāka būs iespējamā ietekme uz plašāku inflāciju un tautsaimniecību.

Mēs joprojām esam labā pozīcijā, lai pārvarētu pašreizējo nenoteiktību. Sākoties šim enerģijas cenu kāpuma periodam, inflācija eurozonā bija aptuveni mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī, un tautsaimniecība pēdējos ceturkšņos bijusi noturīga. Ilgāka termiņa inflācijas gaidas joprojām ir stabilas, lai gan inflācijas gaidas īsākos termiņos būtiski pavirzījušās uz augšu.

Mēs rūpīgi monitorēsim situāciju un noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Sākoties pašreizējam satricinājumam, bija vērojama neliela eurozonas tautsaimniecības izaugsme. Saskaņā ar Eurostat provizorisko ātro aplēsi reālais IKP 2026. gada 1. ceturksnī pieauga par 0.1 %. Iekšzemes pieprasījums joprojām ir galvenais eurozonas izaugsmes virzītājspēks, ko veicina noturīgais darba tirgus. Tomēr tautsaimniecības attīstības perspektīva ir ļoti nenoteikta un būs atkarīga no karadarbības ilguma Tuvajos Austrumos un tā, cik spēcīgi tā ietekmēs enerģijas un citu izejvielu tirgus, kā arī globālās piegādes ķēdes.

Saņemtā informācija liecina, ka konflikts nelabvēlīgi ietekmē tautsaimniecības aktivitāti. Apsekojumi rāda izaugsmes palēnināšanos, un kopš karadarbības sākuma sarukusi patērētāju un uzņēmumu konfidence attiecībā uz nākotni. Ilgāki piegādes laiki un resursu cenu pieaugums liecina, ka veidojas spiediens uz piegādes ķēdēm.

Raugoties nākotnē, gaidāms, ka augstas enerģijas izmaksas turpinās nelabvēlīgi ietekmēt reālos ienākumus, mazinot mājsaimniecību un uzņēmumu gatavību patērēt un veikt ieguldījumus. Bezdarba līmenis martā saglabājās tuvu vēsturiski zemākajam līmenim (6.2 %), bet darbaspēka pieprasījums turpināja sarukt. Vienlaikus mājsaimniecību finansiālais stāvoklis joprojām ir stabils un ieguldījumus turpinās balstīt lielāki valdības tēriņi aizsardzībai un infrastruktūrai, kā arī arvien lielāki uzņēmumu ieguldījumi jaunajās digitālajās tehnoloģijās. Šāda labvēlīga izejas pozīcija nedaudz mīkstina karadarbības ietekmi.

Padome uzsver, ka nepieciešams steidzami nostiprināt eurozonas tautsaimniecību, vienlaikus saglabājot valsts finanšu stabilitāti. Fiskālajai reakcijai uz enerģijas cenu šoku jābūt īslaicīgai, mērķorientētai un pielāgotai. Reformas, kas vērstas uz eurozonas izaugsmes potenciāla uzlabošanu un ātrāku enerģētikas nozares pārkārtošanu, lai samazinātu atkarību no fosilajām degvielām, ir daudz svarīgākas nekā jebkad agrāk. Lai finansētu inovācijas, veicinātu zaļo un digitālo pāreju un uzlabotu produktivitāti, ir būtiski pabeigt uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveidi. Digitālais euro un žetonizēta centrālās bankas nauda liela apjoma darījumiem uzlabos Eiropas stratēģisko autonomiju, konkurētspēju un finanšu integrāciju, kā arī veicinās inovācijas un maksājumus. Tāpēc ir būtiski bez kavēšanās apstiprināt regulu par digitālā euro izveidi. Noteikumu vienkāršošana un harmonizēšana visā ES vienotajā tirgū veicinās straujāku Eiropas uzņēmumu izaugsmi.

Inflācija

Aprīlī inflācija pieauga līdz 3.0 % (martā – 2.6 %, februārī – 1.9 %). Šo pieaugumu noteica straujš enerģijas cenu kāpums, ko izraisīja karadarbība Tuvajos Austrumos. Enerģijas cenu inflācija aprīlī pieauga līdz 10.9 % (martā – 5.1 %). Pārtikas cenu inflācija aprīlī nedaudz pieauga (līdz 2.5 %). Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) saruka līdz 2.2 % (martā – 2.3 %), atspoguļojot pakalpojumu cenu inflācijas samazināšanos līdz 3.0 % (martā – 3.2 %). Preču cenu inflācija pieauga līdz 0.8 % (martā – 0.5 %).

Pamatinflācijas rādītāji pēdējos mēnešos faktiski nemainījās. Šobrīd ECB darba samaksas reģistrators un apsekojumi par darba samaksas gaidām joprojām liecina, ka darbaspēka izmaksas 2026. gada laikā vēl vairāk mazināsies. Vienlaikus apsekojumi liecina par pārējo izmaksu komponentu un pārdošanas cenu gaidu pieaugumu. Inflācijas gaidas īsākos termiņos būtiski pavirzījušās uz augšu. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju ir aptuveni 2 % līmenī, apstiprinot inflācijas stabilizēšanos mērķrādītāja līmenī vidējā termiņā.

Enerģijas cenu kāpuma rezultātā inflācija īstermiņā būtiski pārsniegs 2 %. Augstu enerģijas cenu periodam ieilgstot, pastiprināsies iespējamā ietekme uz plašāku inflāciju netiešās un sekundārās ietekmes rezultātā. Tāpēc mēs turpināsim rūpīgi monitorēt enerģijas cenu kāpuma apjomu un ilgumu un tā ietekmi uz cenu un darba samaksas noteikšanu, inflācijas gaidām un tautsaimniecības dinamiku kopumā.

Risku novērtējums

Izaugsmes perspektīvas riski ir lejupvērsti. Karadarbība Tuvajos Austrumos joprojām ir lejupvērsts risks, kas apdraud eurozonas tautsaimniecību, vairojot pasaules politiskās vides svārstīgumu. Ilgstošs energoresursu piegāžu pārrāvums varētu palielināt enerģijas cenas vēl vairāk un uz ilgāku laiku, nekā pašlaik tiek prognozēts. Šo faktoru dēļ varētu sarukt ienākumi un mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību vēlme ieguldīt un tērēt. Izaugsmes palēnināšanās kļūtu intensīvāka, ja svarīgāko kuģniecības maršrutu slēgšana radītu galveno izejmateriālu akūtu trūkumu, kas liktu eurozonas uzņēmumiem ierobežot produkcijas izlaidi. Pieprasījumu vēl vairāk ierobežot varētu globālā finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās. Papildu starptautiskās tirdzniecības saspīlējums varētu saasināt piegādes ķēžu traucējumus, mazināt eksportu un vājināt patēriņu un ieguldījumus. Citi ģeopolitiskās spriedzes faktori, īpaši neattaisnojamais Krievijas karš pret Ukrainu, joprojām ir būtisks nenoteiktības avots. Turpretī izaugsme varētu būt spēcīgāka, ja tautsaimniecības reakcija uz karadarbības Tuvajos Austrumos izraisītajiem traucējumiem izrādītos elastīgāka vai konflikts atrisinātos ātrāk, nekā pašlaik tiek gaidīts. Turklāt plānotie ar aizsardzību un infrastruktūru saistītie izdevumi, reformas, kuras uzlabo darba ražīgumu, un jauno tehnoloģiju ieviešana eurozonas uzņēmumos varētu veicināt izaugsmi vairāk par gaidīto. Arī jauni tirdzniecības nolīgumi un vienotā tirgus dziļāka integrācija varētu stimulēt izaugsmi vairāk par pašreizējām gaidām.

Inflācijas perspektīvas riski ir augšupvērsti. Ja enerģijas cenu kāpums būtu lielāks un ilgāks nekā pašlaik tiek gaidīts, inflācija eurozonā palielinātos vairāk. Tā var pastiprināties un kļūt noturīgāka, ja enerģijas cenu kāpuma ietekme izplatītos uz pārējām cenām un algām lielākā mērā, nekā tiek gaidīts, ja, reaģējot uz to, pieaugtu ilgāka termiņa inflācijas gaidas vai ja veidotos plašāki globālo piegādes ķēžu pārrāvumi. Pastāvīga tirdzniecības saspīlējuma dēļ varētu pieaugt arī globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība, tikt ierobežota kritiski svarīgo izejvielu piegāde un saasināties jaudas ierobežojumi eurozonas tautsaimniecībā. Turpretī inflācija varētu būt zemāka, ja Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības ekonomiskā ietekme izrādītos īslaicīgāka, nekā pašlaik tiek gaidīts, vai ja tās netiešā un sekundārā ietekme būtu mazāk izteikta. Svārstīgāki un pret riskiem piesardzīgāki finanšu tirgi varētu vājināt pieprasījumu un tādējādi arī pazemināt inflāciju.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Karadarbība Tuvajos Austrumos radījusi ievērojamu svārstīgumu globālajos finanšu tirgos. Kopumā finansēšanas nosacījumi joprojām ir stingrāki nekā pirms karadarbības sākuma.

Uz tirgus instrumentiem balstītā parāda finansējuma izmaksas martā palielinājās līdz 3.9 % (februārī – 3.5 %). Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu procentu likmes, pamatojoties uz datiem pirms karadarbības sākuma, februārī noslīdēja līdz 3.5 %, bet hipotēku kredītu procentu likmes nemainījās (3.4 %).

Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu atlikuma gada kāpuma temps martā palielinājās līdz 3.2 % (februārī – 3.0 %), bet uzņēmumu obligāciju emisiju gada pieauguma temps saruka līdz 3.9 % (februārī – 4.5 %). Kā liecina mūsu jaunākais eurozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums, uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kredītu standarti 1. ceturksnī kļuva stingrāki. To noteica pieaugošās banku bažas par ekonomiskajiem riskiem, kas apdraud to klientus. 1. ceturksnī nedaudz samazinājās uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem, īpaši ieguldījumiem pamatlīdzekļos.

Hipotekārās kreditēšanas apjoms martā pieauga par 3.0 % (februārī – 3.1 %), nedaudz palielinoties kreditēšanas standartu stingrībai un saglabājoties nemainīgam pieprasījumam.

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Mēs esam apņēmušies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.