Pārvērtēsim sieviešu lomu mājās, darbā un mūsu sabiedrībā

ECB prezidentes Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) bloga ieraksts

2021. gada 8. martā

Covid-19 pandēmijai pārņemot visu pasauli, aizgājušais gads prasīja upurus. Pārāk daudz cilvēku zaudēja dzīvību, pārāk daudzi zaudēja tuviniekus. Citiem nācās smagi cīnīties par izdzīvošanu – fiziski, emocionāli un finansiāli.

Gadu pēc pandēmijas sākuma ir skaidri redzams, ka vīrusa sociālā un ekonomiskā ietekme īpaši smagi skārusi sievietes. Nesamērīgi daudz sieviešu nodarbinātas nozarēs, kas visvairāk cietušas no vīrusa. Sievietes biežāk nodarbinātas neoficiāli, nekvalificējoties valdības atbalsta programmām. Un daudzām sievietēm nācies vienām uzņemties rūpes par bērniem un vecākiem ģimenes locekļiem, vienlaikus cenšoties saglabāt savas karjeras virzību.

Šīs norises var radīt nevēlamu situāciju, samazinot ar grūtībām panākto progresu dzimumu līdztiesības jomā. To mēs nedrīkstam pieļaut.

Taču ir arī cerības uz pārmaiņām. Eksistenciālas krīzes rada ierastā dzīvesveida traucējumus un vedina mūs pārskatīt vērtības. Pandēmija ne vien atvērusi mums acis uz būtiskiem trūkumiem mūsu sabiedrībā, bet arī likusi rast jaunus risinājumus. Un tieši šajā aspektā es saskatu potenciālu veikt uzlabojumus.

Tāpēc šodien, Starptautiskajā sieviešu dienā, aicinu mūs visus – gan sievietes, gan vīriešus – pārvērtēt vecos izturēšanās modeļus un ieviest jaunus, kas labāk atbilst mūsu šīsdienas vajadzībām. Mums jārīkojas – mājās, darbavietā un rādot priekšzīmi.

Darbs sākas mājās, kur ierobežojošo pasākumu laikā norit visa mūsu dzīve. Pandēmija spilgti iezīmējusi nesabalansētību, kas pastāv starp sievietēm un vīriešiem neapmaksātā darba ziņā. Taču tā arī pierādījusi, ka partneri spēj mainīties. Dažās ģimenēs tēvi, kuriem pašiem nācās strādāt no mājām vai kuru darba laiks tika saīsināts, uzņēmās galvenās rūpes, kamēr mātes veica būtiskus darbus ārpus mājas.

Ja šādas tradicionālās kārtības pārmaiņas saglabāsies, tās var potenciāli atbrīvot sievietēm laiku īstenot citus mērķus – darbā vai sabiedriskajā dzīvē. Lielāka sieviešu līdzdalība darbā, nodrošinot atbilstošu valsts bērnu aprūpi un elastīgu darba laika režīmu sievietēm un vīriešiem, būtu liels solis uz priekšu, lai mazinātu sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības. Sievietes ES par stundas darbu caurmērā saņem par 14.1% mazāku atalgojumu nekā vīrieši.^[1] Ja bērni uzaug ģimenē, kur pienākumi ir sadalīti līdzvērtīgāk, tie arī gūst objektīvāku priekšstatu par lomu sadalījumu ģimenē, nekā tas bijis agrākajās paaudzēs.

Darbs turpinās darba vietā. Pandēmija mums arī atgādināja par sieviešu nozīmīgo profesionālo lomu sabiedrībā. Trīs ceturtdaļas no aptuveni 18 milj. veselības aprūpes un sociālo darbinieku euro zonā ir sievietes; līdzīgs sieviešu īpatsvars nodarbināts izglītības jomā. Abi šie sektori pandēmijas laikā bija neaizvietojami. Tagad, kad mums ir skaidra šo darbu patiesā vērtība sabiedrībai, tie būtu attiecīgi jāatzīst un jāatalgo.

Tomēr mums arī nepieciešams vairāk sieviešu, kas nodarbinātas zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā. Ir skaidrs, ka vairāk sieviešu šajos labāk apmaksātajos darbos palīdzēs mazināt sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības. Taču darbs šajās nozarēs ir arī galvenais inovāciju virzītājspēks, un tas ir būtisks pārejai uz digitālāku un ilgtspējīgāku ekonomiku.

Tāpēc aicinu pārvērtēt tradicionālās karjeras iespējas, lai mudinātu sievietes un meitenes pievērsties jomām, kurās sievietes līdz šim bijušas maz pārstāvētas. Šodien mēs ECB uzsākam nākamo stipendiju programmas "Sievietes ekonomikā" kārtu, kuras mērķis ir vairot sieviešu īpatsvaru šajā nozarē.

Joprojām daudz jāpaveic vadības jomā. Pandēmija pierādījusi, cik vērtīgas ir sievietes vadošos amatos, īpaši krīzes laikos. Pandēmijas laikā veiktais apsekojums atklāja, ka kolēģu vērtējumā sievietes ir efektīvākas vadītājas nekā vīrieši. Vadītājas sievietes pievērsa vairāk uzmanības saviem darbiniekiem.^[2]

Taču ES dalībvalstīs tikai 18.5% valdības vadītāju ir sievietes.^[3] Lai gan vairāk nekā puse no ES iedzīvotāju kopskaita (51%) ir sievietes, to pārstāvniecība valstu parlamentos nepārsniedz vienu trešdaļu.^[4] Nevienas euro zonas centrālās bankas vadībā, ko ieceļ attiecīgās valsts valdība, nav sieviete.

Arī uzņēmumu valdēs sieviešu īpatsvars ir tikpat neliels. Sieviešu īpatsvars Eiropas lielāko kotēto uzņēmumu izpilddirektoru amatos nepārsniedz 7.5%.^[5]

ECB sieviešu īpatsvars augstākā līmeņa vadītāju amatos laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam pieauga vairāk nekā divas reizes un mūsu mērķis līdz 2026. gadam ir to palielināt vēl līdz 40%.

Tāpēc aicinu visus pārvērtēt, kā tiek īstenota pārvalde, un palielināt dzimumu dažādību vadošos amatos, parlamentos un valdībās. Līdzvērtīgāks darba dalījums mājās un plašākas karjeras iespējas sievietēm palīdzēs sniegt vēl lielāku ieguldījumu sabiedrībā, iesaistīties politikā un kļūt par tik daudzu neuzklausīto cilvēku balsi.

Strādāsim, lai nodrošinātu sekmīgu iznākumu un pēc šīs pandēmijas kopīgi kļūtu par spēcīgāku, līdzvērtīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību.

Šis bloga ieraksts tika publicēts kā viedokļraksts "Kurier" (Austrija), "De Tijd" un "L’Echo" (Beļģija), Sigmalive.com (Kipra), "ERR" (Igaunija), "Helsingin Sanomat" (Somija), "L’Opinion" (Francija), "Redaktionsnetzwerk Deutschland" (Vācija), LiFO.gr (Grieķija), "Corriere della Sera" (Itālija), Delfi.lv (Latvija), "LRT" (Lietuva), "Times of Malta" (Malta), "Diário de Notícias", "Jornal de Notícias" un "Dinheiro Vivo" (Portugāle), "Denník N" (Slovākija) un "El Confidencial" (Spānija).