Pieci fakti, kas jāzina par ECB
10.07.2015. (aktualizēts 25.08.2021.)
1. Mēs esam Eiropas iestāde, kas strādā aptuveni 350 miljonu iedzīvotāju labā
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir 20 Eiropas valstu valūtas – euro – centrālā banka. Tā dibināta 1998. gadā un ir oficiāla Eiropas Savienības iestāde, kas atrodas Frankfurtē pie Mainas, Vācijā.
ECB galvenais mērķis ir cenu stabilitātes saglabāšana valstīs, kuru valūta ir euro. Tas tiek panākts, izstrādājot un īstenojot Eurosistēmas, kas ietver ECB un 20 eurozonas valstu centrālās bankas, monetāro politiku.
ECB lēmumi tieši ietekmē eurozonas tautsaimniecību, tādējādi skarot aptuveni 350 miljonu šeit mītošo cilvēku dzīvi.
2. Mūsu mērķis ir stabilas cenas eurozonā
ECB galvenais mērķis ir cenu stabilitāte. Tas nozīmē, ka centrālās bankas uzdevums ir vidējā termiņā noturēt cenu kāpuma tempu (inflāciju) 2 % līmenī. Cenu pieaugums nav tik straujš, lai tā rezultātā zustu ietaupījumi. Taču cenas arī nepaliek tādā līmenī, lai sāktos cenu samazināšanās (deflācija), kas liek iedzīvotājiem atlikt savus pirkumus, tādējādi izraisot ekonomikas stagnāciju un ieraujot to nebeidzamā darbvietu skaita sarukuma un pieaugoša cenu krituma spirālē.
Stabilas cenas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir nozīmīgas, lai varētu droši plānot ieguldījumus nākotnē.
Līdzīgi kā pārējās centrālās bankas ECB ietekmē cenas, nosakot īstermiņa procentu likmi, ar kādu tā aizdod naudu komercbankām. Mainot šo procentu likmi, ECB cenšas ietekmēt kredītu, kas ar banku starpniecību plūst pie uzņēmumiem un mājsaimniecībām, t. i., plašā tautsaimniecībā, apjomu un izmaksas. Ekonomiskās lejupslīdes laikā, kad inflācija ir zemāka par ECB noteikto mērķi, zema procentu likme (labvēlīga monetārā politika) veicina kredītu plūsmu, samazinot to cenu, kas savukārt stimulē pieprasījumu visā tautsaimniecībā un laika gaitā liek inflācijai atgriezties ECB noteiktā mērķa līmenī. Kad tautsaimniecība pārkarst un inflācija pārsniedz noteikto mērķi, augsta procentu likme (stingra monetārā politika) dod pretēju efektu – aizņemties kļūst dārgāk, lai ekonomikas izaugsme un cenu kāpuma temps varētu samazināties.
Procentu likmes ir tikai viens no vairākiem instrumentiem, ko izmantojam monetārās politikas mērķiem. Iztēlojieties darbarīku kasti, kas ir pilna ar dažādiem instrumentiem, kurus mēs izmantojam – arī vairākus kopā –, lai palīdzētu virzīt inflāciju. Pēdējos gados esam darbarīku kastē pievienojuši jaunus instrumentus, reaģējot uz lielajām pārmaiņām tautsaimniecībā, kas sarežģījušas mūsu uzdevumu uzturēt cenu stabilitāti.
Viens no šādiem instrumentiem ir aktīvu iegādes. Ja īstermiņa procentu likmes jau ir ļoti zemas vai negatīvas, centrālā banka var mēģināt īstenot vēl stimulējošāku monetāro politiku, samazinot ilgāka termiņa procentu likmes. Tas tiek panākts, veicot aktīvu, piemēram, valdības obligāciju, iegādes. Ilgāka termiņa procentu likmju kritums rada lejupvērstu spiedienu uz mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu izmaksām. Turklāt obligāciju iegādei tiek radīti centrālās bankas naudas līdzekļi, un iestādes, kas pārdod obligācijas, šo naudu izmanto citu aktīvu iegādei. Tādējādi pieaug šo aktīvu cena, palielinot ieguldītāju, kuriem šie aktīvi pieder, labklājību un stimulējot tēriņus. Savukārt tas var atgriezt ekonomiku uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa un inflāciju – līmenī, kas atbilst ECB mērķim.
3. Mēs palīdzam veidot drošāku banku sektoru
ECB kopš 2014. gada novembra uzņēmusies papildu uzdevumu veikt lielāko eurozonas banku tiešu uzraudzību. Kopā ar valstu uzraudzības iestādēm Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ECB pārbauda banku darbību. Tā var izsniegt un anulēt atļaujas banku darbībai, kā arī laikus konstatēt potenciālos riskus un novērst tos.
ECB banku uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai visā Eiropā noteikumi tiktu piemēroti vienādi. Tā kā bankas Eiropā ir cieši saistītas, šāda saskaņota uzraudzība palīdz stabilizēt banku sektoru, padarot to uzticamāku iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
4. Mēs esam neatkarīga un atbildīga iestāde
ECB uzdevumi un pienākumi noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību. ECB kā starpvalstu iestāde darbojas visas Eiropas interesēs; kā centrālā banka tā ir neatkarīga no jebkādas politiskas vai komerciālas ietekmes. Tas ir svarīgi, jo vēsture rāda, ka centrālā banka, kas pilda politisku pasūtījumu, var aizmirst par savu mērķi – cenu stabilitātes nodrošināšanu.
Neraugoties uz to, ECB atskaitās par savu darbību. ECB pārstāvji, t. sk. prezidente, regulāri piedalās publiskās sanāksmēs ar Eiropas Parlamenta locekļiem. Turklāt ECB kā pirmā no nozīmīgākajām centrālajām bankām ieviesa praksi rīkot preses konferences tūlīt pēc monetārās politikas lēmumu pieņemšanas.
Šos lēmumus ar balsu vairākumu pieņem Padome – ECB galvenā lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ir seši ECB Valdes locekļi un 20 nacionālo centrālo banku vadītāji. Balsstiesības rotācijas kārtībā vienlaikus tiek piešķirtas 15 nacionālo centrālo banku vadītājiem.
5. Mēs izgatavojam naudu eurozonai
Banknotes ECB uzraudzībā tiek izgatavotas visā eurozonā. Uz katras redzams ECB prezidenta paraksts – tas ir apliecinājums, ka lepojamies ar savu darbu, un tas ir mūs vienojošais faktors. Euro ir viens no taustāmākajiem Eiropas integrācijas simboliem. Tas atvieglo pārrobežu tirdzniecību un uzņēmējdarbību un būtiski atvieglo ceļošanu un ikdienas dzīvi eurozonā.
Aktualizēts 2021. gada augustā, atspoguļojot 2020.–2021. gadā īstenotā stratēģijas izvērtējuma rezultātus.