Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2017. gada 9. marts

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātiem.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī vai būs zemākas. Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka līdz šā mēneša beigām turpināsim iegādes paplašinātās aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 80 mljrd. euro, un ka, sākot ar 2017. gada aprīli, mēs paredzam turpināt neto aktīvu iegādes ar mēneša apjomu 60 mljrd. euro līdz 2017. gada decembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Neto iegādes tiks veiktas, vienlaikus atkārtoti ieguldot AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus.

Mūsu monetārās politikas pasākumu rezultātā saglabājušies ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, kas nepieciešami, lai vidējā termiņā nodrošinātu noturīgu inflācijas tuvināšanos līmenim, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. To nepārtrauktā ietekme uz uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumiem uzlabo kreditēšanas attīstību un veicina euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos, kas stabili nostiprinās. Noskaņojuma rādītāji liecina, ka cikliskās atveseļošanās temps, iespējams, kļūst straujāks. Kopējā inflācija atkal palielinājusies, ko lielā mērā noteicis enerģijas un pārtikas cenu inflācijas kāpums. Taču pamatinflācijas spiediens joprojām ir vājš. Padome arī turpmāk neņems vērā SPCI inflācijas pārmaiņas, ja tiks novērtēts, ka tās ir pārejošas un neietekmē cenu stabilitātes vidēja termiņa perspektīvu.

Joprojām nepieciešama ļoti būtiska monetārās stimulēšanas pakāpe, lai pamatinflācijas spiediens nostiprinātos un vidējā termiņā stimulētu kopējo inflāciju. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai ja finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, mēs esam gatavi palielināt mūsu aktīvu iegādes programmas apjomu un/vai ilgumu.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. 2016. gada 4. ceturksnī euro zonas reālais IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.4% (līdzīgā tempā kā 3. ceturksnī). Ienākošie dati, īpaši apsekojumu rezultāti, stiprina mūsu pārliecību, ka vērojamā tautsaimniecības izaugsme turpinās nostiprināties un paplašināties. Mūsu īstenotie monetārās politikas pasākumi labvēlīgi ietekmē iekšzemes pieprasījumu un veicina notiekošo aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanas procesu. Ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās turpina rosināt ieguldījumu pieaugumu. Turklāt nodarbinātības līmeņa kāpums, kuru arī sekmē iepriekšējās strukturālās reformas, pozitīvi ietekmē mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus, tādējādi atbalstot privāto patēriņu. Vērojamas arī pazīmes, kas liecina par nedaudz spēcīgāku globālo atveseļošanos un pasaules tirdzniecības izaugsmi. Taču gaidāms, ka tautsaimniecības izaugsmi euro zonā kavēs lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps un vairākos sektoros joprojām nepieciešamās bilances korekcijas.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots ECB speciālistu 2017. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kuras paredz, ka reālā IKP gada pieaugums 2017. gadā būs 1.8%, 2018. gadā – 1.7% un 2019. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2016. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2018. un 2019. gadam koriģēta un mazliet paaugstināta. Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvu, vairs nav tik izteikti, bet joprojām ir lejupvērsti un galvenokārt saistīti ar globālajiem faktoriem.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi februārī bija vērojams turpmāks euro zonas SPCI gada inflācijas kāpums (līdz 2.0%; 2017. gada janvārī – 1.8% un 2016. gada decembrī – 1.1%). Tas galvenokārt atspoguļo enerģijas un neapstrādātās pārtikas cenu gada inflācijas spēcīgu pieaugumu, bet vēl nav vērojamas pārliecinošas augšupvērstas pamatinflācijas tendences pazīmes. Domājams, ka kopējā inflācija turpmākajos mēnešos saglabāsies līmenī, kas tuvu 2%, lielā mērā atspoguļojot enerģijas cenu gada pārmaiņu tempa dinamiku. Taču pamatinflācijas rādītāji joprojām ir zemi un gaidāms, ka vidējā termiņā tie pieaugs tikai pamazām. Šo pieaugumu veicinās mūsu īstenotie monetārās politikas pasākumi, gaidāmā turpmākā tautsaimniecības atveseļošanās un ar to saistītā atslābuma mazināšanās.

Šī tendence atspoguļota arī ECB speciālistu 2017. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kas paredz, ka SPCI gada inflācija 2017. gadā būs 1.7%, 2018. gadā – 1.6% un 2019. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2016. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva 2017. gadam būtiski un 2018. gadam nedaudz koriģēta un paaugstināta, bet 2019. gadam nav mainīta. Speciālistu iespēju aplēses atkarīgas no monetārās politikas pasākumu pilnīgas īstenošanas.

Runājot par monetāro analīzi, turpinājās stabils plašās naudas (M3) pieaugums (gada pieauguma temps 2017. gada janvārī bija 4.9%; 2016. gada decembrī – 5.0%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu galvenokārt noteica tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps 2017. gada janvārī bija 8.4% (2016. gada decembrī – 8.8%).

Kreditēšanas dinamika turpinājusi kopš 2014. gada sākuma uzsākto pakāpeniskas atveseļošanās ceļu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps 2017. gada janvārī bija 2.3% (tāpat kā iepriekšējā mēnesī). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps 2017. gada janvārī bija 2.2% (2016. gada decembrī – 2.0%). Neraugoties uz to, ka banku izsniegto kredītu dinamika turpina atspoguļot novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu, kopš 2014. gada veiktie monetārās politikas pasākumi būtiski uzlabo uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, tādējādi veicinot arī kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai bez nepamatotas aizkavēšanās nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams saglabāt ļoti augstu monetārās stimulēšanas pakāpi.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama daudz apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ekonomiskās izaugsmes stiprināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu. Ņemot vērā konkrētām valstīm adresēto ieteikumu kopumā ierobežoto izpildi 2016. gadā, 2017. gadā visās euro zonas valstīs nepieciešams īstenot apjomīgākas reformas. Runājot par fiskālo politiku, visām valstīm jāpastiprina centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu struktūru. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pilnīga un konsekventa īstenošana laika gaitā un dažādās valstīs joprojām ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos ES pārvaldības sistēmai.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.